Turpinot «Sabiedrība citai politikai» (SCP) Eiropas Parlamenta (EP) priekšvēlēšanu programmas detalizētu apskatu, šodien runāšu par labi apmaksātu darbavietu izveidi Latvijā. SCP viennozīmīgi ir sociālliberāla partija – mēs veicināsim efektīvu tirgus ekonomikas funkcionēšanu un atbalstīsim uzņēmējus, lai nodrošinātu nepieciešamos nodokļu ieņēmumus taisnīgākas sociālās politikas īstenošanai. Patreiz atkal pieaug bezdarbs, bet darba ražīgums krītas. Tuvākajā nākotnē būs jāpieliek arvien lielākas pūles, lai nodrošinātu sociāli visneaizsargātāko grupu pieeju darba tirgum un darba ražīguma pieaugumu, kas Latvijā 2008. gadā bija jau vairs tikai 50,6% līmenī no Eiropas Savienībā (ES) vidējā. Labāk apmaksātu darbu Latvijas iedzīvotājiem ilgtermiņā var nodrošināt tikai augstāks darba ražīgums, nevis ekonomiski nepamatota algu celšana uz aizņemšanās rēķina. To var panākt, veicinot inovatīvas sabiedrības izveidošanos Latvijā. Saskaņā ar Komisijas 2008. gada Inovāciju rezultatīvo vērtējumu, Latvija patlaban visā ES ir priekšpēdējā vietā.
ES līmenī galvenais instruments darba ražīguma kāpināšanai ir Ekonomiskās izaugsmes un nodarbinātības stratēģija (t.s. Lisabonas stratēģija), kas tiek īstenota, koordinējot dalībvalstu ekonomisko politiku un nodarbinātības jautājumus, ar mērķi padarīt ES par investīcijām un strādāšanai labvēlīgu vietu. Starp citu, arī lielākā daļa ES struktūrfondu naudas tiek piešķirta tieši šīs stratēģijas mērķu sasniegšanai. Nākamajā gadā patreiz spēkā esošās stratēģijas termiņš beigsies un tiks veidots jauns ietvars laika periodam līdz 2020. gadam. Kā līdz šim, arī turpmāk šīs stratēģijas pēcteces īstenošana būs viena no galvenajām ES institūciju prioritātēm, jo nākamā perioda laikā būs jārisina tādi jautājumi kā: izeja no pašreizējās ekonomiskās krīzes un valsts izdevumu samazināšana; uzņēmumu konkurētspēja un pieeja izejvielām pasaules mērogā; sabiedrības novecošanās; tehnoloģiskās pārmaiņas; klimata pārmaiņas un dabas piesārņojums; augstas enerģijas cenas un enerģētiskā atkarība; ciešāka ekonomiskā integrācija un sociālā kohēzija.
Tehnoloģiskais progress, konkurence un labvēlīga uzņēmējdarbības vide ir galvenie darba ražīguma dzinuļi. Tādēļ galvenajai prioritātei ir jābūt ciešas saiknes viedošanai starp pētniecību un attīstību, izglītību un uzņēmējdarbību, kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pielietojumam visās jomās, t.sk. pakalpojumu sektorā. Konkurences veicināšanai ir svarīgi liberalizēt tirdzniecību pasaules mērogā un ciešāk integrēt ES dalībvalstu ekonomikas, atbrīvojot t.s. tīklojuma nozares (elektroenerģija, telekomunikācijas utt.) no monopoliem, kā arī reformējot produktu un darbaspēka tirgus. Svarīga loma ir vispārējās un profesionālās izglītības kvalitātes celšanai, kā arī administratīvā sloga samazināšanai un labākam regulējumam. Nākamie desmit gadi mūsu ekonomiskajā attīstībā būs izšķiroši, jo Latvijā pieejamais darbaspēks jau tagad sarūk, taču pēc 2020. gada ievērojami pieaugs iedzīvotāju īpatsvars vecuma grupā virs 65 gadiem. Tas nozīmē, ka vienam strādājošam pēc 2020.g. būs jānodrošina tādi nodokļu ieņēmumi, no kuriem iespējams uzturēt lielāku skaitu nestrādājošu iedzīvotāju. To, savukārt, ir iespējams sasniegt, tikai kāpinot katra strādājošā darba ražīgumu.
EP sāks nopietnas konsultācijas par Lisabonas stratēģijas nākotnes veidolu vēlākais 2010.gada sākumā. SCP deputāti EP strādās, lai šīs stratēģijas virsmērķis arī turpmāk būtu darba ražīguma pieauguma veicināšana. Mēs arī sekosim, lai Latvijā būtu pieejami Lisabonas stratēģijas ietvaros aprobētie labās prakses piemēri no citām valstīm un lai ES budžeta līdzekļi Latvijā tiktu efektīvi izmantoti, jo tikai tā Latvijas iedzīvotājiem būs iespējams nodrošināt augstu dzīves līmeni nākotnē un atdot starptautisko aizdevumu. SCP deputāti strādās arī pie ar šo stratēģiju cieši saistītās ES budžeta reformas, t.sk. nepieļaujot tiešu nodokļu ieviešanu ES līmenī. Dalībvalstu iemaksām pamatā jābalstītās uz attiecīgās valsts IKP līmeni uz vienu iedzīvotāju, bet izdevumu pusē ir jānostiprina ES finanšu atbalsts konkurētspējas celšanai un jānodrošina kohēzijas politikas saglabāšana. EP debates par ES budžeta reformu varētu sākties vēl šajā gadā. Turklāt, ja stāsies spēkā jaunais Lisabonas līgums, tad EP iegūs vienlīdzīgas tiesības lemt par visiem ES budžeta izdevumiem kopā ar Padomi.
Visbeidzot, SCP deputāti pievērsīs īpašu uzmanību ES stratēģijai Baltijas jūras reģionā (BJR), daļu no kuras varētu uzskatīt par Lisabonas stratēģijas īstenošanu reģionālā līmenī. BJR atrodas vadošie uzņēmumi augsto tehnoloģiju, pakalpojumu, enerģētikas, kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības jomās. Ciešāka BJR valstu ekonomiku integrēšana nodrošinātu papildus izaugsmi reģionā. Ņemot vērā to, ka ES stratēģijai BJR nav paredzēts piešķirt īpaši iezīmētus finanšu resursus, SCP deputāti ES budžeta reformas un Lisabonas stratēģijas atjaunināšanas ietvaros veicinās maksimāli lielu resursu atvēlēšanu BJR stratēģijā paredzēto mērķu īstenošanai. Šīs stratēģijas īstenošanai jākļūst par vienu no galvenajām mūsu deputātu darbības prioritātēm nākamā EP sasaukuma laikā, lai tuvinātu Latviju tajā noteiktajiem mērķiem: pārtikušai, pieejamai, pievilcīgai, drošai un vides aizsardzības ziņā ilgtspējīgai sabiedrībai. Visas pārējās mūsu programmā minētās prioritātes lieliski iederas šajā kopējā ietvarā.