Domāju: „Bijušā Ļenina pieminekļa vieta ir tukša un nesmuka, pie tam ar sliktu auru, piegānīta. Tur vajadzētu uzlikt kādu latvisku tautisku simbolu. Slavinājums latviskumam. Varbūt koka stabu, kam vijas apkārt Lielvārdes josta, vai tamlīdzīgi. Jāizsludina konkurss, lai mākslinieki izvēršas - kā viņi saprot latviskuma simbolus. Ar iespēju cilvēkiem balsot par priekšlikumiem. Citādi tur atkal uzvarēs Gļebs Panteļejevs, lai ko būtu uztaisījis.”
Vilma: „Šajā vietā vajag uzstādīt pieminekli Vairai Vīķei - Freibergai. Esmu pārliecināta, ka šāds piemineklis jau nu noteikti kādreiz Rīgā būs, un tieši tukšā „ļeņunekļa” vieta tam būs īstā. Kādreizējā iecere tur uzlikt Konstantīnu Čaksti izgāzās.”
Anna: „Vairai Vīķei - Freibergai pieminekli nevajag, bet to vietu noteikti vajag ar kaut ko paliekošu aizņemt, citādi Rīgas dome uz katriem puslīdz svarīgiem svētkiem tur uzkrāmē kaut kādas briesmīgas konstrukcijas. Karogmastu birzīte uz 18. novembri (vai 4. maiju, neatceros) bija diezgan veiksmīga, bet Ziemassvētku egles ar „Skonto būve” tur noteikti, noteikti nevajag. Kauns tūristiem un viesiem acīs skatīties.”
Kisa: „Pieminekļus vajag. Tie padara vidi atraktīvāku un piesaista tūristus.
Varētu uzcelt pieminekļus bīskapam Albertam, Eizenšteinam, Raikinam un Lewi Strausam.”
Bezdievis: „Šādus pieminekļus arī var, tikai tos nevajag centrā, bet gan Rīgas mikrorajonos - uzlabotos mikrorajonu vide!”
Neticīgā Naomi: „Rīgas dibinātājam Bīskapam Albertam piemineklis Rīgā jau ir. Bet Biškekam Jānim?”
Jā vajag: „Tikai jautājums - kādus. Ļoti apšaubu de Tolli un Puškina pieminekļu vajadzību Rīgā, turklāt abu augšminēto pieminekļu mākslinieciskā kvalitāte ir stipri zema. Bet no otras puses - ja jau ir uzlikti, lai paliek. Par jauniem pieminekļiem - manā skatījumā Rīgai trūkst modernās mākslas objekti pilsētvidē. Tāpēc izbrīna diskusija par to, vai vajag Tillberga lidmašīnu Daugavmalā. Es domāju - jā, vajag. Šādi objekti sakārto pilsētvidi, padara to pievilcīgāku. Un man ļoti patīk tas, ko dara vācieši, austrieši un iespējams arī citi - runa ir par tā saucamo kunst am bau - tas nozīme, ka katra pašvaldības objekta celtniecības ietvaros jau iepriekš tiek paredzēts noteiks budžets mākslas darbam, parasti tā ir skulptūra, kas tiek izvietota pie celtnes pilsētvidē un ir publiski pieejama.”
Lasītājs: „Tiešām ir nepieciešamība pēc modernās mākslas pilsētvidē. Piekrītu arī par bijušā Ļeņina pieminekļa vietu - to vajag sakārtot, un Uzvaras pieminekļa vietā vajadzētu uzbūvēt slēpošanas halli.”
Sāpīgi, bet: „Ir vajadzīgs piemineklis latviešiem. Pēc pāris gadu desmitiem latviešu te vairs nebūs, un tie, kas nāks pēc mums, tādu pieminekli neuzliks. Tad nu - pie laika.”
Lats: „Pieminekli Latam. Tikai ne politiskus pieminekļus. Sirsnīgs un mīļš ir zirdziņš Bastejkalnā, visiem patīk - kaut ko tādu vajag. Piemineklis Rīgas kanāla Gulbim vai arī Pīlei varētu būt interesants. Pīles kanālā bijušas vienmēr, tās visiem mīļas, sevišķi bērniem.”
Nu: „Vēl jau ir cūka Centrāltirgū, par kuru runā nu jau gadiem un uzstādīt nevar. Tā arī būtu forša skulptūra.”
Ivo: „Jāsakārto Daugavgrīvas cietoksnis, kas jau ir milzīgs un svarīgs piemineklis visai Rīgas vēsturei.”
Varbūt: „...labāk sakopt un restaurēt jau esošos. Paskatieties, kas notiek Lielajos kapos - cik aizlaistas ir latviešu tautas dižgaru piemiņas vietas (K.Baronam u.c.). Bet par jauniem pieminekļiem runājot, vajag tādus, kas balstītu latviešu tautas pašapziņu un cildinātu latviešu kultūras darbiniekus, vēsturiskus personāžus (Visvaldis, Tālivaldis, Namejs, Viesturs u.c.), nevis svešzemju ienācējus. Mums jālepojas ar saviem ļaudīm. Man ļoti patīk skandināvu (īpaši somu) koncepcija - cilvēciski samērīgi, neuzbāzīgi, sižetiski pieminekļi atbilstošās vietās. Tāpēc arī Rīgā vistīkamākie ir veltījumi Kārlim Padegam, Irbītem, V. Ostvaldam u.tml. Un dažādi mākslas darbi, ja vien tie ir gaumīgi un vidē iederīgi, arī vajadzīgi. No modernās mākslas patīk Vērotājs. Savukārt Kanālmalā vienmēr priecājos par skulptūru ar trim meitenēm aplī, bet šausminos par ķēmīgo putnu uz dīvaina statīva. Daugavmalā, piemēram, varētu būt piemineklis Daugavas laiviniekam (zvejniekam).”
Anna: „It kā jau pieminekļus liek pēc nāves, bet ir pilnīgi skaidrs, ka mūžīgu vietu tautas atmiņā ir pelnījis Imants Ziedonis. Ļausim gan vēl kādu laiku viņam vēl padzīvot, bet naudu var droši jau sākt krāt - tas devums latvieša pašapziņai ir nepārvērtējams.”
T: „Nē, nevajag, turklāt vēl ņemot vērā esošo ekonomisko situāciju, atjaunojiet vēl kādu veco, jau uzstādīto labāk. Vai uztaisiet kādu jaunu gājēju pāreju vai soliņus un miskastes parkā, ja tā gribas uzlabot pilsētvidi. Lai gan vienu vēl varētu - Kristapam Gulbim vai kādam no tiem „jaunajiem”. Bija ideja par pieminekli pensionārei Mildai Krūmiņai - vidējai statistiskajai pensionārei, kura izvilkusi savu dzīvi līdz pat šai dienai, nereti uzturot vēl jaunos.”
Aradhana: „Pieminekļus vispār nevajag „izdomāt” mākslīgi - kad notiek kaut kas īpašs, tad arī lai top. Viens no pašiem veiksmīgākajiem piemēriem - Dziesmusvētku simtgades ansamblis. Tā vietā vajag: 1) rūpēties par to, kas mums jau ir - sakopt karavīru un citus kapus visā Latvijā, neļaut iet bojā arhitektūras pieminekļiem utt;
2) domāt par to, kā padarīt pievilcīgāku, interesantāku, kulturālāku „guļamrajonu” vidi - tieši šeit būtu īstā vieta dažādām instalācijām, modernām skulptūrām un citām mākslinieku radošām izpausmēm, vienlaikus maksimāli saglabājot Vecrīgu, Jūgendstila rajonu, divstāvu koka apbūves rajonus, mazpilsētu vēsturiskos centrus stilistiski viendabīgus.”
Jānis Zalgauckis: „Visvairāk patīk nelielie, neuzkrītošie pieminekļi Irbītem pie Dailes teātra, Padegam pie Vērmaņdārza, arī Armitsteda piemineklis pie operas. Nepatīk, ka Vērmaņdārzs ir pārbāzts ar pieminekļiem un nu jau sāk izskatīties gandrīz vai kā kapsēta. Nezinu, vai vajadzētu vēl kādu pieminekli kādai personai, bet Rīgu derētu vēl vairāk izdaiļot, kā tas ir ārzemēs, kur katrā laukumiņā, katrā skvēriņa ir kāda skulptūra vai strūklaka, un nav jau obligāti tā kādam jāvelta.”
Maks: „Noteikti vajag, bet ne pieminekli, bet skulptūras, kam ir kāds sakars ar vizuālo mākslu, bez politiskas klātbūtnes. Sirdij, pilsētas rotai.”
Lasītājs: „Pirmkārt, ir jāaizvāc tas krievu literāra piemineklis no Kronvalda parka (kā vispār varēja pieļaut, ka to tur uzstāda).”
Iela ir: „Gunāram Astram.”
Atis: „Bija taču projekti par pieminekli LCP un K. Čakstem, neņemos spriest par vietu, bet tad vārētu rādīt, ka esam cīnījušies arī pret vācu okupantien ne tikai leģionu veidojuši. Ja nemaldos, pat tagad krievu prese rakstīja, ka Latvijā atkal nacisti pie varas. Ne mēs bijuši nacisti, ne būsim, un te būtu piemineklis, pie kura par to atgādināt.”
Metsasisu: „Pils priekšā jābūt Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes monumentam. Piedevām Rīgas lidosta jānosauc par Jāņa Čakstes Rīgas lidostu, kā tas ir normālās valstīs. Kaut vai tepat Tallinā - Lennart Meri Lennumaja.”
Buratino: „Mani uzrunā piemineklis Padegam. Bieži nolieku puķi uz cepures.”
Restaurētais 1905. gada notikumu piemineklis Rīgā, 11. novembra krastmalā aktualizē jautājumu par jēdziena „piemineklis” laikmetīgo saturu un publisko mākslu pilsētvidē.
Ko galvaspilsētā sēdināt uz postamenta? Par to lasiet sestdien, 22. oktobrī laikrakstā Diena.