Prezidents ir saņēmies un ir gatavs sasaukt ārkārtas Saeimas sēdi, lai pateiktu, ka nāks klajā ar saviem piedāvājumiem, kā mainīt Satversmi tā, lai tautai būtu lielāka kontrole pār valstī notiekošo. Tajā, pašā laikā, nav skaidrs, ko tad mēs visi šajā sēdē darīsim, ja prezidenta piedāvājums ir bijis zināms jau pasen, savukārt debates šajā sēdē ir liegtas. Latvijas politiskā elite, valdošā koalīcija ir pieņēmusi lēmumu savu Pirra uzvaru referendumā mēģināt nostiprināt ar parastajām metodēm. Tas ir novilcināt laiku, jaukt prātus ar viltus piedāvājumiem, piemēram, ar jaunu Tautas partijas ekonomisko plānu kā iziet no krīzes, bet galvenais, ar liegumu izteikties tad, kad analīze ir vis vajadzīgākā.
Saeimas ārkārtas sēde nav jāsasauc, lai Prezidents varētu iesniegt konstitucionālos labojumus Saeimā izskatīšanai, bet Saeima, slēpjoties aiz nepieciešamības konsultēties ar ekspertiem un ilgi domāt par šīm reformām novilcinās reformu īstenošanu tik tālu, ka šīm reformām vairs nebūs nekāda iespaida uz esošo politisko vidi.
Valdība, valdošā koalīcija, valdošās partijas paniski baidās no demokrātijas. Tās cer tikt cauri ar izbīli atgūstot kontroli pār situāciju tad kad tauta nav gatava vairāk šo kontroli viņiem atļaut. Tādēļ arī saeima ir liegtas debates. Šī valdība nav leģitīma, šī Saeima nav vairs leģitīma, jo tauta šai valdībai un Saeimai vairs netic un neuzticas! Šai Saeimai ir jāiet prom pirms tam izdarot kaut nedaudz laba - vispirms pieņemot konstitucionālos grozījumus. Bez tam, ir nepieciešams pieņemt vēl divas izmaiņas Latvijas likumdošanā:
1. Ir jāmaina Latvijas vēlēšanu sistēma, tā, lai politiķiem būtu lielāka atbildība sabiedrības priekšā, un lai visos sarakstos galvgalī nerēgotos vieni un tie paši uzvārdi;
2. Ir jāpieņem partiju finansēšanas likums, kas paredz, kaut daļēji partijas finansēt no budžeta, jo šo naudu sabiedrība spēj labāk kontrolēt, nekā oligarhu naudu. Partijām ir jābūt saistītām ar valsts budžetu nevis oligarhu labvēlību. Tas tikai stiprinās demokrātiju un tautvaldību.
Uzskatu, ka tieši tagad, pēc referenduma ir svarīgi, ka Latvijas partiju pārstāvji, nevalstiskās organizācijas, uzņēmēji un vienkārši aktīvi cilvēki valstī rūpīgi izanalizē, gan to kāpēc esam nonākuši tikt tālu, gan arī to ko mums kopīgi darīt tālāk.
Kas attiecas uz prezidenta lomu, ja Prezidents grib būt patiess tautas pārstāvis, tam ir jāspēj lemt prātīgi un neatkarīgi nevis 2 soļi uz priekšu un viens atpakaļ. Patreizējā situācijā, kad prezidents ir nokavējis ar pirmo paziņojumu par nostāšanos tautas pusē, Prezidentam vajadzēja uzstādīt partijām, valdībai un saeimai ultimātu- 2 mēnešu laikā no šīs dienas pieņemt konstitucionālos grozījumus kuri atbilst referenduma laikā izteikto grozījumu patiesam garam, pieņemt vēlēšanu likuma grozījumus un partiju finansēšanas no budžeta likumu. Ja tas netiks izdarīts, Prezidentam ir jāatlaiž šī Saeima. Būs vismaz, iemesls svinēt Latvijas valsts 90. dzimšanas dienu, kā dienu, kas aizsāk ceļu uz Latviju, kā patiesu, modernu un Eiropejisku demokrātiju..