Jānis Dinevičs (LSDSP) teica: "Pilnīgas dumjības."
Valsts kontroliere Ingūna Sudraba teica: "Nepieciešams principiāli vienoties, ar ko ir jānodarbojas valstij. Vispirms ir jānosaka, bez kā mēs dzīvot tiešām nevaram. (..) Pārējo mēs varam deleģēt privātajam sektoram vai vispār likvidēt".
Arī Valsts Kancelejas direktore Gunta Veismane runā par "birokrātijas norietu un uzņēmējdarbības saullēktu".
Kuram taisnība? Manuprāt, secinājumi ir vienkārši.
Tieši uzņēmēji ir tie, kuri radīs darbavietas, viņi ir tie, kuri atdzīvinās ekonomisko vidi. Taču tā vietā, lai būtu pretimnākoša komersantiem, Rīgas dome izceļas ar smagnēju un neefektīvu birokrātisko aparātu un nepārspējamu vēlmi regulēt, visu noteikt un darīt pati. Taču slikta ideja ir iedomāties, ka pašvaldība vai valsts kaut ko var izdarīt labāk, nekā uzņēmēji. Īpaši krīzes apstākļos.
Pavisam spilgti Rātes darbības filozofiju raksturo būvniecības saskaņošanas shēma Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta mājas lapā. Tas ir nebeidzamais stāsts, kas acīmredzami laupa, nevis vairo mūsu labklājību.
Birokrātija ir jāsamazina, un pēc iespējas vairāk funkcijas jādeleģē privātajam sektoram.
Piemērs. Ar pašvaldības policiju mēs sastopamies vienīgi brīžos, kad nevietā novietotam auto ir uzlīmēta soda kvīts. Nevis pie skolām, parkos, iekšpagalmos par drošību rūpējoties. Kāpēc, lai līdzīgi kā Vācijā, kur atļauto ātrumu uz ceļiem kontrolē īpaši licenzētas privātās kompānijas, arī Rīgā ar neatļautā vietā atstātu auto šoferiem necīnītos līdzīgi? Esmu pārliecināts, ka tas būtu gan efektīvi, gan lēti. Un pašvaldības policists tajā laikā, piemēram, kādam bērnam pie skolas palīdzētu šķērsot ielu.
Un vēl. Birokrātija ir ne tikai būtisks šķērslis uzņēmējdarbībai, bet arī labvēlīga augsne korupcijai. Katrs lēmējs, katra vīza ir potenciāls korupcijas risks.
Maza birokrātija ir liela iespēja.