Tomēr uzņēmēji var būt dažādi, līdzīgi kā jebkuri citi Latvijas iedzīvotāji. Daudzi treknajos gados domāja nevis par sava uzņēmuma tālredzīgu attīstīšanu, bet gan naudu ieguldīja lepnā automašīnā vai neprātīgos nekustamā īpašuma projektos, bet vēl citi savu labklājību cēla uz “īpašu attiecību” pamata valsts un pašvaldību iestādēs. Daudzi no šiem uzņēmējiem ir iekļuvuši milzīgā kredītu slogā un kā vienīgo glābšanas stariņu saskata “nākšanu politikā” un vēl ciešāku atkarības radīšanu no valsts.
Lai arī mēs publiski daudz dzirdam par nelielas uzņēmēju saujiņas aktivitātēm Latvijas, vai, patiesībā, savu biznesu glābšanai, nepamanīta ir cita, daudz priecējošāka tendence, par ko netiek katru dienu runāts laikrakstos un televīzijas vakara ziņās. Pēdējo mēnešu laikā ir pieaudzis no jauna dibināto uzņēmumu skaits. Ja vēl pagājušā gada pirmajos četros mēnešos ir tikuši nodibināti 3103 jauni uzņēmumi, tad šī gada pirmajos četros mēnešos 3363 jauni uzņēmumi, kas ir par 260 uzņēmumu vairāk. Tas tikai nozīmē, ka daudzi cilvēki ir sapratuši, ka valsts ekonomika, lai arī vēl strauji neaug, ir stabilizēta un tālākais būs atkarīgs no katra paša – tie, kas uzdrīkstēsies un riskēs, tie varēs baudīt arī sava darba augļus, jo skaidrs, ka vairs neviens uz paplātes klāt neko nenesīs.
Ļoti labi saprotu, ka dibināt jaunu uzņēmumu nav viegli, jo bieži vien ir jāspēj atsacīties no ierastā darba, dienas un nakts stundas atņemt ģimenei un draugiem. Tāpēc es gribu apliecināt, ka Ekonomikas ministrija un arī es pats personīgi darīšu visu iespējamo, lai atbalstītu tos cilvēkus, kuri ir nolēmuši uzdrošināties un riskēt, tādejādi, palīdzot gan sev un savai ģimenei, gan arī visai Latvijai.
No 1.maija fiziskas personas sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) var dibināt ar pamatkapitālu viens lats un šis ir solis, kas liks daudziem ekonomiski aktīviem cilvēkiem apsvērt iespēju kļūt par uzņēmējiem.
Ekonomikas ministrija gatavo virkni citus ierosinājumus kā atvieglot darbību cilvēkiem, kuri tikai sāk savu biznesu, tajā skaitā nopietnas izmaiņas nodokļu likumdošanā, nosakot vienoto mikrouzņēmuma fiksēto nodokļa likmi. Tas tiek darīts ar mērķi radīt nepieciešamos priekšnoteikumus, lai bez darba palikušos cilvēkus mudinātu uzsākt komercdarbību, tādejādi ļaujot viņiem parūpēties pašiem par sevi.
Pieņemot mikrouzņēmuma nodokli, būtiski ir mazināt administratīvo slogu, aizvietojot vairākus nodokļus un nodevas, radot vieglu nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas kārtību. Loģiski argumenti par labu mikrouzņēmuma nodoklim ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklim Jānim Endziņam, kurš norāda, ka filozofiski vērtējot, nulle ir labāk nekā mīnus viens. Proti, valstij būtu ieguvums, ja tiktu radīta viena jauna darba vieta uz atvieglotiem nosacījumiem, iepretim sociālo pabalstu maksāšanai bez darba palikušam cilvēkam.