Mazs ir skaists
Šķita, ka prestižā arhitektūras prēmija — Prickera balva (Pritzker Prize) — piedzīvo zināmu novatorisma jeb svaigu ideju trūkuma krīzi, jo pēdējos gados ar to apbalvoja virkni milzīgu arhitektūras biroju līderus, šī mākslas/dizaina un telpformas veidošanas zvaigznes, kuru galvenais uzdevums vairs nebija radīt ideāli ērtu un, iespējams, skaistu celtni, kas perfekti ierakstās ainavā, bet gan ar iespējami dīvainu būvformu pārsteigt tautas masas (90.gados radās pat gana ironisks, no popkultūras aizgūts apzīmējums — stārkitekti).
Gigantomānija
Pirmais stārkitektūras paraugs, protams, ir "uzspridzinātā konservu bundža" — amerikāņa Frenka Gērija Modernās mākslas muzejs Bilbao (Prickera balva 1989.gadā). Arī pērn balvu saņēma tipisks gigantomānijas un stārkitektūras piekritējs Žans Nuvēls, kurš pārsteidz jau ar to vien, ka viņa 3000 cilvēku vadītais birojs pasaulē sadējis 178 projektus — absolūts rekords vienam arhitektam. Globālisma mānijai pakļauto zvaigžņu pulciņā ierakstās arī biomorfisko kurkuļu — ēku kā izplūdušu monstru radītāja Zaha Hadida (prēmija 2004), Parīzes Pompidū centra jeb izģērbtās arhitektūras koncepta iedzīvinātājs Ričards Rodžers (2007), "normālu māju" dekonstruētājs Toms Meins (2005)...
Bet tādi pieticīgi projektētāji prickerieši kā itāļu "koka celtņu dievs" Renco Piano, Sidnejas operas tēvs Jērns Utsons, japāņu budistiskie minimālisti Tadao Ando, Kendzo Tange, ziemeļnieciski skarbo māju būvnieku šveiciešu duets Hercogs + Meirons un pat "mūžīgais radikālis" Rems Kolhāss, kas pirms sava ego ambīcijām tomēr domā par vidi, ērtību un estētisko un funkcionālo harmoniju starp būvi un vietu, paliek ēnā.
13.aprīlī taisnība un līdz perfekcijai novesta arhitektoniskā pieticība atkal triumfē — Prickera balva piešķirta "mazajam eiropietim" Pēteram Cumtoram.
Mūks arhitektūrā
Izcilais šveiciešu arhitekts Pēters Cumtors pat uz visklusāko būvniecības formu veidotāju fona izskatās kā mūks. Par to personīgi pārliecinājos, reiz atpūzdamies netālu no Šveices ciemata Graubindenes, kur vakaros ievēroju mazītiņu koka māju, kas drīzāk atgādināja akvārija un malkas šķūnīša krustojumu, kas kalnu apvidū nebūtu brīnums (Cumtora iztēlei pieder arī Termas Valsā — luksuskategorijas spa komplekss, totāls minimālisms, akmens, ūdens, kalnu gaisa un koka harmonijas iemiesojums ģimenes stila hotelī, ko žurnāli AD un Travellers Guide sauc par desmitgades projektiem, kas noteikti jāredz un jābauda).
Taču uz Graubindenes šķūnīti lēni plūda ļaudis, vakaros tās augstu izvietotajā logu šķirbiņā spīdēja silta gaisma, skanēja mūzika. Izrādījās, ka būve ir Svētā Benedikta baznīciņa, kuru Cumtors uzcēlis iepriekšējās, XIV gs. koka kulta celtnes vietā, kuru bija nomēzusi sniega lavīna. Nemūžam nepateiktu, ka baznīcai var pielāgot vārdu — mīļa un laimīga vieta. Tāda tā bija.
Cumtora mūka daba izpaužas arī tādējādi, ka viņš projektē reti, toties tikai to, kas atbilst šveiciešu mēbeļu darinātāju dzimtas pārstāvja priekšstatam par vajadzīgo — tikai dabīgie un dabai draudzīgie materiāli (pārsvarā koks, klintsakmeņi), absolūta askēze, vienkāršība, lakonisms, pilnīga atteikšanās no dekora (ideāla ilustrācija — otra Cumtora veidotā Sv.Nikolausa baznīca Vašendorfā, Vācijā: betona paralēlskaldnis ar neapstrādātu, tikai dedzinātu baļķu "tapsējumu" iekštelpā). Taču rezultātā tiek panākts tāds neiedomājami patīkamas, mājīgas būves efekts, kurā uzvaru svin pati telpa un gaisma, tās atvērtā, naivā konstrukcija. Cumtora sakarā runā par kādu īpašu telpas proporciju un naturālo materiālu izjūtu, teju vai būvmateriālu ritmu, faktūru dinamikas maģiju, kas visiem sniedz apgaismību un svētlaimi. Cumtora arhitektūras oficiālais triumfs līdz šim bija Šveices paviljons EXPO 2000 — t.s. dziedošo baļķu mežs. Arhitekts tiešām neko necēla, vien izvietoja vairākus tūkstošus svaigi tēstu baļķu labirintā, pa kuru klīda izstādes apmeklētāji, fascinēti no dzīvas koka smaržas un labirintā paslēptajiem multimediālās informācijas paneļiem. Pērn Cumtors saņēma prestižo Japānas Imperatora prēmiju — šokolādes, Alpu, govju zvaniņu zemes šveicietis, kurš "ar cieņpilnu klusu neatlaidību seko japāņu klasiskajam estētiskajam principam — mazs ir skaists".
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.