Modernizācija, Eiropas reforma un latviešu aizdomas par politiku

Ātras (un īsas) ziņas atstāšu savai twittera lapai. Dzirdot atsauksmes par Latvijas politiķiem un pazīstamiem cilvēkiem, lasot komentārus, ko lasītāji uzraksta par politiskām ziņām, rakstiem un blogiem kopumā, man nāca prāta paņēmieni ko bieži lieto angliski runājošās valstīs, Eiropas Savienības institūcijās un Latvijā, lai noliegtu politiskās debatēs citu cilvēku teikto .Francijā un Franciski runājošā Beļģijā ir arī interesanti piemēri** **kā tiek izmantots jēdziens "reforma", bet tos šoreiz neaprakstīšu.   Leiboristi un vēlāk arī opozīcijas partijas Lielbritānijā pēdējos desmit gados ir savu rīcību ļoti daudz  pamatojuši ar _modernizāciju._ To viņi aizguva no Klintona laiku demokrātiem ASV. Tonija Blēra runā, kuru es dzirdēju Parīzē, bija sajūta, ka vārds moderns tika atkārtots neskaitāmas reizes. _ _Pīters Ozborns savā grāmatā "The Triumph of the Political Class" apraksta kā šo socioloģisko jēdzienu partijas vadītāji ir izmantojuši, lai noliegtu savu oponentu teikto - vēršot visu kontekstu uz to, ka tie ir pret modernizāciju. Tas bija arguments kuram bija grūti cīnīties pretī, jo vienā pusē bija modernizētāji un otrā tie ,kas aizstāvēja kaut ko, kas tika apzīmētas pēc definīcijas kā vecas, vairs nederīgas idejas. Varētu teikt, viņiem "tika aizbāzta mute ". Bieži to izmantoja, lai aizstāvētu "modernās" uzņēmējdarbības un finanšu sektora praksi pret skeptiķiem ,kas gribēja stingrāku tirgus uzraudzību. Daudzi tagad jautā vai tiešām tie ,kas pretojās stingras uzraudzības noņemšanai komercbankām, investīciju bankām un apdrošināšanas sabiedrībām bija atpalikušie vai tomēr tālredzīgie. Vērtīgs  šāja sakarā bija Erika Dinalo (Eric Dinallo) raksts avīzē_ Financial Times _"We modernised ourselves into this ice age" _. _ Ja runājam Eiropas Savienības(ES) kontekstā, vārdu salikums ko bieži lieto ,lai apzīmogotu kādu rīcību ir " Eiropas reforma". Fērklafs (Fairclough) savā grāmatā "New Labour, New Language" apraksta, ka vārds "reforma" tiek izmantots Lielbritānijā runājot par ES, kamēr "modernizāciju" izmanto attiecībā uz iekšpolitiku. Ja kaut kas tiek pamatots ar Eiropas reformu, tas kas ir pret šo priekšlikumu ir automātiski pret reformu kā tādu tātad atkal kāds atpalikušais. Tāpat kā modernizācijas gadījumā arī Eiropas reformas piesaukšana diskusijas saturisko pusi atstāj otrā plānā. ES līmenī pašlaik ir cits interesants piemērs sakarā ar Čehijas ES Prezidentūru. Bieži Čehi ir cēluši pretrunīgus jautājumus, piemēram, protekcionisma atdzimšanu Eiropā un Pasaulē. Tas neiepriecināja dažu labu dalībvalsti. Paņēmiens, lai diskreditētu teikto nepieskaroties saturam, ir bieži bijis koncentrēšanās uz Čehu organizātoriskām vājībām  pasākumu rīkošanā vai valodas kļūmēm dokumentu sagatovošanā. Vai tās kļūdas ir bijušas sliktākas nekā tās, ko citas valstis ir regulāri  pieļāvušas ir atklāts jautājums.  Mūsu valsts nav izņēmums. Tā vietā ,lai iedziļinātos personības vai politiskās partijas teiktajā,  bieži redzam noliegšanu nemaz nepieskaroties viņu runas vai programmas saturam, bet tikai minēto personīgās dzīves, izskata, izcelsmes un paražu apspriešanu. Kandidāts uz Eiropas Parlamentu vai uz pašvaldību vai uz Satiksmes ministra amatu - tātad viss ko viņš vai viņa saka ir pēc definīcijas neticams un aizdomīgs. Vēlētājiem ir ne tikai tiesības ,bet pienākums jautāt kandidātam vai priekšlikumu virzītājam: "Vai Jūs saprotiet, kas noteik mūsu pašvaldībā vai Eiropas Parlamentā? Ko Jūs tur darīsiet? Kāda ir Jūsu pieredze? Vai Jūs saprotiet manas rūpes, manu pilsētu? Kādas man būs garantijas, ka Jūs tiešām darīsiet ko solījāt?". Pilnīgi saprotu, ka mums Latvijā ir pieredze ar kandidātiem un programmām, kur viss ir kārtībā uz papīra, bet dzīvē iznāk kā parasti.... Tomēr tam tā nav jābūt! Prasiet atbildību no politiķiem, partijām, valdībām; nāciet ar savām idejām, priekšlikumiem, piesakieties kandidēt! Citi to mūsu vietā nedarīs.