Ko vilksiet mugurā 18. novembrī, svinot Latvijas simtgadi? Tērpi jau gatavi? Bet kā bija toreiz – pirms simt gadiem? Viļa Rīdzenieka leģendārajā fotogrāfijā Latvijas valsts pasludināšana 1918. gada 18. novembrī vīri tumšos uzvalkos, tērpu detaļas nav saskatāmas. Kur tad sabiedrības "krējums un puķes" – dāmas?
XX gs. sākuma mode un noskaņa uzburta izstādē 1918. Brīvības šiks Modes muzejā Rīgā. "Tas pasaulē bija lielu pārmaiņu laiks, kad pēc milzu impēriju sabrukuma veidojās nelielas neatkarīgas valstis un mainījās teju visas dzīves jomas. Sievietes ieguva daudz lielāku brīvību un jaunas tiesības un no trausliem, korsetēs tērptiem ziediem pārtapa emancipētās, modernās dāmās. Variantu nebija – vīri karā, pašām jādara visi darbi," stāsta pazīstamais modes vēsturnieks un kolekcionārs Aleksandrs Vasiļjevs, kura kolekcija ir izstādes pamatā. Tajā eksponēti arī tērpi no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, kā arī unikāli video un audio materiāli, plakāti un fotogrāfijas.
A. Vasiļjeva stāsti par modi cieši saistīti ar vēsturiskajiem notikumiem, sadzīvi un arī vieglās rūpniecības attīstību, tirdzniecību. Par katru eksponātu viņam ir ko pavēstīt – gan par tērpa iegūšanu, zināmo īpašnieku, aksesuāru nozīmi. Izstādē aptverts laika posms no 1912. līdz 1924. gadam. Tas liekas īss periods, taču pagājušā gadsimta sākums bija ļoti dinamisks – tehnoloģiju attīstības un politisko notikumu ziņā. Modē tas iezīmēja trīs spilgtus periodus.
Ieskaņai – XX gs. sākuma modes uzplaukums, tā sauktais Belle Époque jeb "skaistais laikmets", kad valdīja jūgendstila estētika un dzīve bija kā kaislīgs tango. Sievietes šajā laikā pārģērbās piecas sešas reizes dienā – dārgi audumi, smalki izšuvumi, sarežģīts tērpa piegriezums.
1914. gadā sākās Pirmais pasaules karš, kas pilnībā mainīja ierasto dzīves kārtību. Vīri karā, sievietes sāka strādāt – kļuva par žēlsirdīgajām māsām, fabriku strādniecēm, stenogrāfistēm… Mode strauji mainījās, kļuva vienkārša un praktiska – svārki kļuva īsāki un platāki, lielo platmalu cepuru vietā parādījās mazas, pieguļošas cepurītes, kas attāli atgādināja karavīru ķiveres. Varēja nopirkt piegrieztnes, lai pašas varētu meistarot tērpus. Francijā vairāk nekā 60 000 sieviešu kļuva par atraitnēm, un modē nāca atturīgā un elegantā melnā krāsa vai sarkans ar melnu – kā nāve un asinis.
Izstādes izskaņā – laiks, kad pēc četru lielo impēriju sabrukuma izveidojās jaunas valstis, arī Latvija, Lietuva un Igaunija. Eiropas modē uzplauka nacionālais romantisms, bet kara atskaņas bija jūtamas materiālu ekonomijā, krāsās. Dzīve turpinājās – jau atkal arī ar svētkiem un ballēm!
Izstāde Modes muzejā skatāma līdz 2019. gada aprīļa beigām.