Atbilstoši
SVF novērojumiem, vairāki šķēršļi Latvijas politiskajā sistēmā
kavē tās ātrāku iziešanu no krīzes. Pirmkārt, Starptautiskais
Valūtas Fonds norāda uz nekvalitatīvajiem un nepietiekamajiem budžeta
datu apkopojumiem, kurus valdība iesniedz fondam izskatei un analīzei.
Precīzu, sistematizētu un skaidri pārskatāmu datu apkopošana valsts
augstākajās instancēs ir nopietna, taču nepavisam ne jauna problēma.
Ja atceramies, jau iestājoties Eiropas Savienībā, kad valdībai bija
Eiropas Komisijā jāiesniedz dati par valsts lauksaimniecībā izmantojamo
zemju pielietojumu un ražošanas un produktivitātes rādītājiem,
ES tika nodoti novecojuši un nepilnīgi skaitļi, kā rezultātā Latvijas
zemnieki šobrīd saņem vienas no zemākajām subsīdijām Eiropā.
Otrkārt, SVF
norāda, ka pastāvošais budžeta pieņemšanas process valstī sniedz
slikti sistematizētu, nepietiekami izprotamu un nepilnīgi strukturētu
informāciju par politiski noteiktajām valsts prioritātēm. pirms
noteikti tēriņu griesti. Pēc SVF teiktā, tamlīdzīga sistēma nav
piemērota, lai izveidotu reālu budžetu. MK jānosaka valsts prioritārās
jomas vēl pirms budžeta pieņemšanas.
Treškārt,
nepieciešams strauji uzlabot Finanšu ministrijas analītisko darbu.
Ministriju budžetus vajadzētu padarīt pārskatāmākus un vieglāk
piemērojamus tādām izmaiņām, kā, piemēram, šībrīža budžeta
samazinājums un pārdale.
SVF norāda
arī uz tādiem trūkumiem kā makroekonomiskās stratēģijas trūkums
budžeta izveidē - jautājums, par kuru vietējie un ārzemju ekonomikas
speciālisti ne vienu reizi vien ir atgādinājuši, tomēr allaž atsitušies
pret neatsaucību varas gaiteņos. Nu valsts saņēmusi oficiālu aizrādījumu:
Latvijas publisko finanšu pārvaldei jāatbalsta valsts makroekonomiskā
politika un jāsamazina fiskālais risks. Līdzīga nostāja pausta
arī ES Stabilitātes un izaugsmes paktā, kas Latvijai publisko finanšu
jomā nosaka nepieciešamību veidot ilgtermiņa makroekonomisko politiku
ar vidēja termiņa mērķiem. Tas palīdzētu kontrolēt attīstību
un laikus pamanīt kavējošos faktorus. SVF uzsver, ka izmaksu samazināšana
ir jāapvieno ar mērķtiecīgām strukturālajām reformām. Reformu
sarakstā atrodama arī likumdošanas uzlabošana. Kā piemērs jāmin
vietējo pašvaldību budžeta izpilde. Likumā noteikts, ka tai jānotiek
divu mēnešu laikā pēc budžeta pieņemšanas, taču nav precizēts,
vai šis noteikums attiecas arī uz papildu budžeta ieņēmumiem. Par
būtisku trūkumu SVF min Finanšu ministrijas vājo kontroli un ietekmi
uz pašvaldībām, kuru budžeta sadale izrādījusies nerealizējama
vai nav veikta korekti.