Tam sekoja vienkārši neaptverami gara un brīžiem gluži nesaprotama stāstīšana un vāvuļošana no Jurģa Liepnieka puses. No piesolītās rakšanas tika izrakts vien tas, ka _lieliskā_ trijotne Kalvītis, Šķēle un Emsis par nodokļu nemaksātāja kandidatūru prezidenta amatam nolēma jau tajā laikā, kad Kalvītis nevainīga jēriņa ačtelēm mirdzot solīja visu iespējamo atbalstu Mārim Riekstiņam, turklāt trijotne to visu sarunāja zoodārzā. Ņemot vērā to, cik process bija lopisks, tas bija gluži loģiski -- lopisko rīcību politikāņi veica, viesojoties pie lopiem. Tiesa, Oditas Krenbergas sižetu pabojāja tas, ka raidījuma veidotāji diez vai būtu varējuši atrast vēl klišejiskāku mūziku, kādu tā laikā spēlēt, turklāt atsevišķos brīžos to spēlējot tik skaļi, ka bija grūti dzirdēt, kas sakāms Oditai. Vēl arī tika prezentēts_ briesmīgs_ skandāls -- ģenerālprokurors Maizītis ne tur iet pāri ielai. Vai dieniņ! Citādi raidījumā bija gara, gara runāšana, gan no raidījumu vadītāju puses, gan no Valsts prezidenta puses (viņš, tāpat kā _tēvzemiešu_ līderis Roberts Zīle, pusstundas laikā uzstājās pat divreiz). Un raidījumu noslēdzošais stāsts par to, ka Valsts prezidenta trusis joprojām ir vecpuisis kopā ar dziesmu "Visiem ir vairāk seksa nekā man" -- nu, tas, manuprāt, bija vienkārši bezgaumīgi. Zinu, ka raidījuma ēterā redzamie un aizkadrā strādājošie cilvēki ir pieredzējuši un profesionāli televīzijas ļaudis. Vakar redzētais šo pieredzi un profesionālismu neapstiprināja. Ļoti ceru un ticu, ka nākamnedēļ būs labāk.
***
Jāatzīst arī tas, ka "Nekā personīga" trūkumi bija vēl jo manāmāki tāpēc, ka pēc pagājušajā nedēļā demonstrētā briesmīgā brāķa, raidījums "DeFacto" šonedēļ atkopās un nu jau atkal bija formā, turklāt lieliskā. Asprātīgi sižeti par politiķu mēnessērdzību, par nogurušo Kalvīti un par cilvēkiem, kuri pirms gada nevarēja vien noslavēt "Tautas" partijas ministrus visiem zināmajā "pozitīvisma" kampaņā un tagad par to jūtas neērti. Lielisks sižets par to, kā Rīgas dome "taupa" naudu, interesants stāsts par ļaudīm, kuri, atšķirībā no traktoriskā atkritumu vāģa, kurš vada Satiksmes ministriju, ir nākuši ar vismaz apspriežamu ideju par to, kas darāms, lai likvidētu kilometrus garās rindas uz robežas. Un, manuprāt, perfekti nostrādāts materiāls par latviešu valodu, kuru (ģeniāla ideja) lasīja nelatvietis ar smagu akcentu. Man tas, ka vārds "sāls" tagad ir vīriešu kārtas vārds, nudien bija jaunums. Vai tagad mēs arī sakām "tas govs" un "tas kūts"?
Taču. Stāstīt par "tautu" un kārtējo reizi intervēt neskaitāmas reizes intervētos Freimani, Putniņu un Ķīli -- tas ir vienkāršs slinkums. "Tautu" šajā gadījumā pārstāvēja vien Ieva Akurātere, taču "tautu" bez jebkādām problēmām varēja atrast un intervēt, piemēram, ceturtdien no rīta pie Saeimas mājas. Otrkārt, "DeFacto" tomēr vajadzētu vairāk parūpēties par to, ka vieni un tie paši cilvēki nelasa vairākus sižetus, jo tas tomēr rada iespaidu, ka viņu uzmanība bijusi dalīta un tātad -- nepietiekama. Tā kā sižetu veidotāji ēterā neparādās, nebūtu nekāda nelaime, otru sižetu dot ielasīt kādam citam. Un treškārt, es nudien nesaprotu, nedz "Nekā personīga", nedz arī "De Facto" kontekstā, kāpēc visos sižetos ir jābūt mūzikai. Piemēram, attiecības ar Krieviju ir gana nopietns jautājums, mūzikas celiņš tam tomēr nav vajadzīgs. BBC un CNN tā nedara. No tā var mācīties. Bet kopējais uzskats par redzeto: Bravi!
***
Uz brīdi pieslēdzos arī dziedošajām zvaigznēm. Priecājos, ka Iveta Feldmane ēterā ir nomierinājusies un vairs nav gluži tik uzspēlēti samākslota, kāda viņa bija pašā sākumā, droši vien no nerviem. Bet vienu gan saklausīju un māju ar galvu. Vienam censonim žūrijas loceklis pateica zelta vārdus: "Ja gribi dziedāt, tad ir jāmācās". Visu cieņu visiem raidījuma dalībniekiem, jo no viņu puses tā tomēr ir milzīgi liela uzdrīkstēšanās, bet atkārtošu to, ko rakstīju pašā sākumā. Klamzakam varbūt var iemācīt dejot fokstrotu. Bet cilvēkam dziedāmā balss vai nu ir vai nav.
Jauku visiem dienu!