Festivāla laikā apmeklētājs vidēji iztērējis 10 līdz 12 latu. Kultūras ministrija uzskata, ka "tas sekmējis ekonomisko pienesumu citās nozarēs - ēdināšana, viesnīcas, transports u.c., kā arī veicinājis Cēsu pilsētas kopējo uzplaukumu".
Savukārt otrdien, 4.septembrī, kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende kopā ar nozares speciālistiem un ministrijas vadību piedalīsies Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, lai informētu par aktuālākajiem jautājumiem nozarē.
Sēdes laikā tiks prezentēta Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) jaunā stratēģija, lai iepazīstinātu deputātus ar galvenajiem fonda darbības virzieniem un sasniedzamajiem rezultātiem. Kultūras ministrija vēlas norādīt uz sabiedrības ieguvumiem un to, kāpēc valstij ir ne tikai vitāli svarīgi, bet arī ekonomiski izdevīgi investēt naudu kultūras nozarē, jo ieguvēji ir reģioni, valsts attīstība un sabiedrība kopumā.
VKKF vadība arī informēs par to, kāds ir Kultūrkapitāla fondu finansējums mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā. VKKF radošā procesa finansējums uz vienu mājsaimniecību 2011.gadā Igaunijā bija 17,63 lati, bet Latvijā – tikai 2,71 lats, kas ļāvis kultūrai pastāvēt tikai "izdzīvošanas" režīmā.
Apzinoties nepieciešamību uzlabot nozarē strādājošo darba samaksu, Kultūras ministrija arī atkārtoti vērsīs uzmanību uz to, ka, turpinoties valsts ekonomikas atlabšanai, jautājums par algu palielināšanu kultūras nozarē ir jārisina nekavējoties. Centrālās statistikas pārvaldes nesen publiskotie dati liecina, ka mākslas, izklaides un atpūtas nozarē vidējā mēneša bruto darba samaksa 2012. gada 2.ceturksnī bijusi 398 lati, kas ir otrā zemākā valstī. Tā kā viena no būtiskākajām Latvijas konkurētspējas priekšrocībām ir tieši kultūras daudzveidība un kvalitāte, tā nevar ilgstoši tikt saglabāta un attīstīta bez adekvāta valsts atbalsta.