«Pasākuma būtība ir padarīt kultūru un muzejus pieejamākus. Un tas nemainās nedz laika galā, nedz pieaugot draudzīgo institūciju jeb dalībnieku skaitam,» turpināja I.Zelča–Sīmansone. Šogad Muzeju naktī durvis vērusi ne tikai Saeima un centrālā banka, bet arī vairākas augstskolas, teātri un grāmatnīcas.
Daži kultūras speciālisti uz Muzeju nakts paplašināšanās tendenci raugās skeptiski, jo tā kropļojot pasākuma sākotnējo formu, mērķi un, iespējams, kultūras pasākumu izmanto savām bezmaksas mārketinga aktivitātēm.
«Protams, tāds uzskats arī pastāv. Taču es drīzāk teiktu, ka jauni dalībnieki transformē pasākumu, rada tam jaunas tradīcijas,» saka I.Zelča–Sīmansone, kura īpaši neuztraucas par jauno dalībnieku iespējamās merkantilajām interesēm – tas lai paliekot katram uz paša sirdsapziņas.
Līdzīgi domā arī Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule: «Ja kāds no dalībniekiem izmanto svētkus sevis popularizēšanai, nekā ļauna tur nesaskatu. Jebkurā gadījumā šis dalībnieks ienes savu artavu kopējā lietā – nakts laikā nodrošina apmeklētājiem izklaidi, domā, lai viņiem būtu interesanti,» teica D.Vizule.
I.Zelča-Sīmansone norādīja, ka muzeji iet laikam līdzi, tādēļ ir tikai normāli, ja pasākuma norise transformējas, taču ir ļoti svarīgi saglabāt to, lai vienu nakti gadā Muzeju nakts ietvaros visi pasākumi būtu bez maksas. Tikai tā varot saglabāt Muzeju nakts mērķi par mākslas un kultūras vietu pieejamību.
Abas kultūras nozares pārstāves atzinīgi vērtē Muzeju nakts dalībnieku skaita pieaugumu. D.Vizule neiebilst pret to, ka svētku norisei kādreiz varētu pievienoties arī dzīvokļos izvietotie, piemēram, ģimenes muzeji.
«Pasākuma apmeklētāji ik gadu novērtē atzinīgi jaunu Muzeju nakts dalībnieku skaita pieaugumu, ir teikuši, ka vajag paplašināt. Tas arī notiek,» sacīja I.Zelča–Sīmansone pasmejot, ka drīz vien Muzeju nakts pārtaps par «Muzeju un draudzīgo institūciju nakti». Savukārt D.Vizule vērienīgā kultūras pasākuma dzīvotspēju saistīja ar ik gadu Muzeju naktij īpaši izstrādāto atpūtas un izklaides programmu, kas būtiski atšķiras no tās, ko muzeji apmeklētājiem piedāvā ikdienā.
Latvijā Muzeju nakts norisināsies sesto gadu. Citur Eiropā tradīcija vienu nakti gadā atstāt atvērtas muzeju durvis pastāv jau sen, tās aizsākumi meklējami Francijā. Muzeju nakts iemesls bija – tā kā lielākā daļa muzeju strādā no plkst. 11 līdz 17, tie bija grūti pieejami strādājošiem un studējošiem.
(papildināta ar viedokļiem)