Un tagad viņš ir dikti sašutis, ka novembra demonstrācijā koris dziedāja viņa dziesmu. Nabaga Imants. Tik ļoti apbižots (ceru, ka būs konsekvents un autortiesību kompensācijas naudu par šo dziedāšanu neņems, ja jau tas bija tik ļoti nepieņemami). Un tik ļoti to tautu, kuru sakās atbalstām viņa pārstāvētie _tēvzemieši_, neizprotošs. Dēls dzīvo Amerikā, Čikāgā. Varbūt vajadzētu aizbraukt ciemos, kādu brīdi atpūsties no politikas.
Starp citu, Kalniņš ir arī pievienojies nelāgai modei, kāda pēdējā laikā parādījusies politikāņos -- pateikt savu sakāmo un tad ignorēt visus tālākos jautājumus no žurnālistu puses. Tas nevien ir nepieklājīgi, tas arī neatbilst Saeimas deputātu ētikas kodeksam, kurā ir teikts, ka "deputāts ir atsaucīgs attieksmē pret sabiedrību un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem" un "deputāts neizvairās no atbildēšanas uz jautājumiem." Protams, patlaban Latvijas politikā ir ne viens vien cilvēciņš, kuram izpratne par ētiku ir ņemta sazin no kurienes, bet no šī jēdziena pamata izpratnes gan ne.
***
Latvijā, tāpat kā daudzviet pasaulē, ir problēmas ar rasismu. Lūdzu visus, kuri tagad ir saspurojušies par šo apgalvojumu, izlasīt Daces Dzenovskas rakstu "Par rasismu un latviešu tautu", kāds atrodams šodienas Dienā. Un padomāt ļoti rūpīgi par to, kas tajā teikts.
***
Lūdzu, izlasīt arī V-Dienā rakstu "Tautas partija spēšot atgūties". Par raksta objekta pašpārliecinātību un pašapmānu esmu rakstījis daudz. Šoreiz jāpaliek bez vārdiem. Tāda pompozitāte pat Kalvītim ir pārmērīga.
***
Ir ļoti, ļoti labi, ka Valsts prezidents tomēr ir atteicies no dalības politreliģiskajā projektā, kurš saucas "lūgšanu brokastis". Brokastot ar sektantiem nevajadzētu nevienam sekulāras valsts politiskās šķiras pārstāvim. Ja arī to nesaprot atsevišķi deputāti, kuru karjera politikā ir daļēji atkarīga no sektantiem, tad labi, ka to saprot citi. Valsts pirmās personas klātbūtne šādā pasākumā būtu absolūti nepieņemama.
***
Un pēdīgi par Edgaru Gulbi. Arī mani šokēja viņa paskats vakar salīdzinot ar viņa paskatu pirms kāda laika, taču atšķirībā no daudziem es neesmu tāpēc gatavs automātiski pieņemt, ka E. Gulbis cietumā ir mocīts. Cilvēks galu galā no tilta iekrita upē. Un guva ievērojamus miesas bojājumus. Ja E. Gulbis cietumā ir mocīts, tad mocītāji ir jāsoda ar visbargākajiem mēriem, jo demokrātiskā valstī tas tā nedrīkst notikt (izņemot, protams, Amerikā, kur Džordžs Bušs jaunākais ir nolēmis, ka cilvēkus drīkst mocīt, jo viņš, lūk, "cīnās pret terorismu"). Iekšlietu ministrs ir teicis, ka E. Gulbis nav mocīts. Ļoti ceru, ka viņš nemelo.
Jauku visiem dienu.