Reforma pārkārtoja visu Latviju, izņemot Rīgu, ko tā neskāra itin nemaz. Un žēl, ka tā. Lai arī, manuprāt, pašsaprotami šīs reformas rezultātā būtu bijis pievienot Rīgai tai pieguļošos pagastus (tagad novadus), kas faktiski ir tādi kā galvaspilsētas guļamvagoni. Tādi tie ir gandrīz desmit, kur dzīvo desmiti tūkstošu iedzīvotāju. Tā kā absolūti lielākā daļa šo novadu iedzīvotāju strādā Rīgā, dabiski būtu veidot ar šo pilsētu integrētu transporta, izglītības, sociālo pakalpojumu sistēmu, kā arī, piemēram, kultūras un sporta infrastruktūru u.tml. Tas būtu racionāli. Protams, ka teorētiski to visu var izveidot arī pašvaldībām veiksmīgi sadarbojoties, taču praktiskā darbība nereti ir sarežģīta šādu projektu realizācijā. Daudz pareizāk būtu, ja pašvaldības iedzīvotāja naktsmājas, darba vieta, skola bērniem, kā arī kultūras un sporta objekti, ko tie apmeklē, atrastos vienas pašvaldības teritorijā. Taču šīs iespējas vilciens ir aizgājis.
Cilvēki turpina dzīvot Pierīgā, bet strādā Rīgā. Šeit kāds varētu iesaukties: "Nu un tad?!" Taču problēma ir apstāklī, ka viss kaut ko maksā. Sabiedriskais transports, pilsētas ceļi, pašvaldības policija u.tml. Un šobrīd par visiem šiem pakalpojumiem un infrastruktūru maksā tikai rīdzinieki.
Patlaban katra iedzīvotāja ienākuma nodoklis nonāk tās pašvaldības budžetā, kur ir deklarēta attiecīgās personas dzīvesvieta. Šī nauda ir finansējums, kas iedzīvotāju vajadzībām pašvaldībai ļauj iepriekš minētās funkcijas nodrošināt. Taču, ja ievērojama daļa pilsētas infrastruktūru un pakalpojumus ikdienā lietojošo cilvēku ar savu nodokli pašvaldības budžeta veidošanā nepiedalās, tad pārējiem ir jāmaksā vairāk. Tas, manuprāt, pirmkārt, jau nav taisnīgi, bet, otrkārt, šajos krīzes apstākļos var izveidoties Rīgai par nopietnu finansiālu problēmu, kad, lai, piemēram, nodrošinātu dotāciju sabiedriskajam transportam, būs jāatsakās no kāda sociālā pakalpojuma. Pie tam bieži ir tā, ka tie trūcīgākie dzīvo Rīgā un maksā par turīgākajiem, kuriem ir mājas Pierīgā.
Risinājums ir vienkāršs – ja cilvēks ir deklarējis savu dzīvesvietu vienā pašvaldībā, bet strādā citā, tad ienākuma nodokli pienāktos dalīt divās vienādās daļās, kas attiecīgi pienāktos gan pašvaldībai, kur indivīds dzīvo, gan – kur strādā. Šādā gadījumā Rīgas budžetu papildinātu nauda arī no desmitiem tūkstošu cilvēku, kuri Rīgā strādā, bet dzīvo Ogrē, Jelgavā, Jūrmalā u.c. Tas būtu taisnīgi un ievērojami papildinātu budžetu, lai šajos krīzes apstākļos nebūtu jāatsakās vai jāsamazina, piemēram, piemaksas pedagogiem.