Par siles slavināšanas armiju

Tiem, kas zin, kā Jaunups spieda naudu no Dienvidu tilta būvētājiem (Rāvja), ir pretīgi klausīties Āboltiņas ierunāto reklāmu par 14 bērnudārzu celšanu par izšķērdētajiem 27miljoniem. Jūsu Jaunups ir viens no tiem zagļiem un divsejainajiem muldoņām. Un uztrauc tas, ka Aksim nonākot pie varas, nekas nemainījās - vienīgi zaga enerģiskāk kā pie Bojāra.

palasot komentārus, kļūst skaidrs, ka rīdziniekiem (vismaz tiem, kas raksta komentārus) ir labi tā, kā ir. ka viņi nemaz nav ieinteresēti meklēt iespējas ietaupīt, ka viņi ir apmierināti ar patlaban RD notiekošo. viņus neuztrauc Dienvidu tiltā izšķērdētie 27milj, korupcijas skandāli Attīstības departamentā, piecas Birka sekretāres, 13 preses sekretāri RD centrālajā aprātā vien u.tt. ļoti aprobežoti un droši vien tāpēc arī esam tu, kur esam.

Kurš nu runātu par taupību, paša bikšeles smako, bet osta cita.

Visriebīgākais "Jaunā laika" lēmums ir lāpīt budžetu uz zīdaiņu un jauno vecāku rēķina!

Bet kā tas tā ir sagadījies, ka Jaunajam laikam tiekot pie siles amatos tiek celti tādi "nozaru speciālisti" kā Olafs Pulks un citi? Un kāpēc amatos tiek likti Jaunā laika deputātu radinieki? Un cik valstij un pašvaldībām izmaksā šāda "profesionalizācija"?

Un kas tur bija ar tiem TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālistes sarunām? Vai tur nebija par sižetu saskaņošanu ar Jauno laiku? Un vai šāda "Nekā personīga" žurnālistu angažētība ir godīgāka, nekā atklātas PR nodaļas?

Bat kas tur bija ar tām Rēzeknes gaļas kombināta burtnīciņām? Vai tur nebija ailes ar izdevumiem par "pelēko PR"?

Var tikai piekrist par visiem 100%.

...,,,,, Kad Jaunais laiks un kompānija nomainīja vienpersonīgi improvizējošā Ivara Godmaņa valdību, likās, ka nu tik tūliņ sāksies labie laiki. Bet nekā! Izrādās, arī jaunā valdība tiek balstīta uz koalīcijas bēdīgi zināmajām rebju stutēm, kad pie varas esošo partiju dižbiedri tiek sabāzti labi atalgotos un maz darba prasošos robos, iespējams, daļu no „nopelnītā” brangā atalgojuma aiznesot partijas kasei. Varbūt pat melnajai kasei. Dombrovska Jaunā laika valdībai bija ļoti liels uzticības kredīts un reālas iespējas ielikt kāju durvīs tādā nozīmē, lai valsts attīstību pavērstu prom no izzagšanas vektora. Bet nekā. Varbūt griba bija, bet varēšanas ne. Vislielākais ārprāts ir valsts strukturālo reformu reducēšana uz skolotāju un mediķu samazināšanas rēķina. Es vispār brīnos, kā viens diplomēts ekonomists var būt tik neveiksmīgs pareizas stratēģijas izvēlē izejai no ekonomiskās krīzes apstākļos, kad patiesībā ir skaidrs: valsti līdz defoltam ir novedusi pie varas esošo struktūrvienību vadītāju visatļautība savu kabatu piepildīšanā uz valsts resursu līdzekļiem, ko pietiekami neierobežo ne likumdošana, ne represīvās institūcijas, ne mediji, ne vēlētāji . Ja Dombrovskis būtu nācis klajā ar reālām strukturālajām reformām, nevis mehāniskiem samazinājumiem uz nabadzīgāko rēķina, viņš varētu cerēt uz sabiedrības un mediju spiedienu atbalsta ziņā un uz Valsts prezidenta gatavību atlaist Saeimu gadījumā, ja citi koalīcijas partneri turpina politiskās izzagšanas politiku. Taču premjers turpina „blondīnes” cienīgu gājienu: uzdod strukturālās reformas veikt pašiem vainīgajiem, kuru dēļ valsts ir šajā ekonomiskajā bedrē. Savukārt ministri, kuriem tiek uzdots samazināt izdevumus, līdzīgi rīkojas savu resoru robežās, prasot risinājumus saviem departamentiem un nodaļām, pareizāk – to vadītājiem. Un tad nu ir cik garš, tik plats. Valdis Dombrovskis nav atradis akadēmiski un profesionāli pareizu pieeju tai paradigmai, ko sauc par strukturālajām reformām. Morāle ir pavisam vienkārša: valsts pārvaldes sektorā jāmaina pieeja no vertikālajām „priekšnieks – padotais” attiecībām gan administratīvajā, gan profesionālajā līmenī, uz vertikālajām attiecībām administratīvajā ziņā, bet horizontālajām – profesionālajā ziņā. Nedrīkst būt nekādas slepenības un konfidencialitātes lietās, kur tās nenosaka valsts intereses un personu datu aizsardzība. Visām profesionālajām lietām ir jābūt pieejamām tīklā, jo caurspīdība ierobežos ierēdņa patvaļu viņa baiļu dēļ tikt pieķertam nelikumībās, savukārt nelietības uzreiz būs pieejamas citiem kolēģiem, medijiem un sabiedrībai. Valstī E-lietu resors ir ticis izveidots, taču tā sausais atlikums, kā redzam, ir tuvu nullei. Vēl vairāk – zemeņu kūkas skandāls uzrādīja izcili vāju Latvijas Republikas valsts administrācijas kapacitāti. Tā vien šķiet, ka E-lietu resors tika ekspluatēts vairāk kādas partijas favorītu, nevis valsts interesēs. Jo izdarītais ir nožēlojami mazproduktīvs.Noteikti jāuzver kāda būtiska lieta: valsts un pašvaldību ierēdņus un darbiniekus nav jācenšas atlaist. Daudzi no viņiem ir profesionāļi, taču mazdūšības dēļ pilda bieži absurdus uzdevumus un neziņo par vadības noziegumiem. Faktiski mums taču nav citu un labāku darbinieku, kurus salikt atlaisto vietā! Es aicinātu Valdi Dombrovski saprast, ka problēma ir nevis ierēdņos, bet gan valsts pārvaldes izveidotajā strupceļā! Cilvēks grib strādāt, grib radīt, bet viņam nav iespēju pašrealizēties, jo priekšā sēž boss, kurš jebkādu iniciatīvu bremzē bailēs no savas autoritātes iespējamā krituma. Un tādā situācija ierindas ierēdnis kā vienīgo izeju saskata sava labuma paaugstināšanu ar cita tipa metodēm, uz kurām priekšnieki piever acis, ja vien pašu situācija nav apdraudēta. Premjeram Dombrovskim ir skaidri jāpaziņo trīs lietas: 1. Kurš konkrēti ir arhitekts viņa valdības strukturālajām reformām (ja vien tāds eksistē, par ko ir šaubas); 2. Vai viņš maz apjēdz, ka skolotāju atlaišana un citu darbinieku samazināšana NAV strukturālās reformas; 3. Kāpēc viņš tā baidās veikt izmaiņas valsts pārvaldē pirms pašvaldību vēlēšanām: vai nav pārliecināts par savas pozīcijas pareizumu un leģitimitāti? Sabiedrība gaida no Dombrovska kunga valsts strukturālo reformu izklāstu. Ja to nevar tik ātri sarakstīt pa punktiem, tad var vismaz uzmest koncepciju. Kādas desmit lappuses. Un atrādīt tautai. Bet pat tā nav. Tas liek domāt, ka Dombrovska JL valdībā svilpo caurvējš. Kur ir kādas reālas domas, kāds sausais atlikums? Premjeram steidzami jānāk klajā ar plānu vai koncepciju par strukturālajām izmaiņām – kā panākt valsts ierēdņu un viņu priekšnieku darbību valsts attīstības, nevis savu kabatu piepildīšanas ziņā. Tas tiek sagaidīts. Ja ne – tad atā, Valdi...

...Kad Jaunais laiks un kompānija nomainīja vienpersonīgi improvizējošā Ivara Godmaņa valdību, likās, ka nu tik tūliņ sāksies labie laiki. Bet nekā! Izrādās, arī jaunā valdība tiek balstīta uz koalīcijas bēdīgi zināmajām rebju stutēm, kad pie varas esošo partiju dižbiedri tiek sabāzti labi atalgotos un maz darba prasošos robos, iespējams, daļu no „nopelnītā” brangā atalgojuma aiznesot partijas kasei. Varbūt pat melnajai kasei. Dombrovska Jaunā laika valdībai bija ļoti liels uzticības kredīts un reālas iespējas ielikt kāju durvīs tādā nozīmē, lai valsts attīstību pavērstu prom no izzagšanas vektora. Bet nekā. Varbūt griba bija, bet varēšanas ne. Vislielākais ārprāts ir valsts strukturālo reformu reducēšana uz skolotāju un mediķu samazināšanas rēķina. Es vispār brīnos, kā viens diplomēts ekonomists var būt tik neveiksmīgs pareizas stratēģijas izvēlē izejai no ekonomiskās krīzes apstākļos, kad patiesībā ir skaidrs: valsti līdz defoltam ir novedusi pie varas esošo struktūrvienību vadītāju visatļautība savu kabatu piepildīšanā uz valsts resursu līdzekļiem, ko pietiekami neierobežo ne likumdošana, ne represīvās institūcijas, ne mediji, ne vēlētāji . Ja Dombrovskis būtu nācis klajā ar reālām strukturālajām reformām, nevis mehāniskiem samazinājumiem uz nabadzīgāko rēķina, viņš varētu cerēt uz sabiedrības un mediju spiedienu atbalsta ziņā un uz Valsts prezidenta gatavību atlaist Saeimu gadījumā, ja citi koalīcijas partneri turpina politiskās izzagšanas politiku. Taču premjers turpina „blondīnes” cienīgu gājienu: uzdod strukturālās reformas veikt pašiem vainīgajiem, kuru dēļ valsts ir šajā ekonomiskajā bedrē. Savukārt ministri, kuriem tiek uzdots samazināt izdevumus, līdzīgi rīkojas savu resoru robežās, prasot risinājumus saviem departamentiem un nodaļām, pareizāk – to vadītājiem. Un tad nu ir cik garš, tik plats. Valdis Dombrovskis nav atradis akadēmiski un profesionāli pareizu pieeju tai paradigmai, ko sauc par strukturālajām reformām. Morāle ir pavisam vienkārša: valsts pārvaldes sektorā jāmaina pieeja no vertikālajām „priekšnieks – padotais” attiecībām gan administratīvajā, gan profesionālajā līmenī, uz vertikālajām attiecībām administratīvajā ziņā, bet horizontālajām – profesionālajā ziņā. Nedrīkst būt nekādas slepenības un konfidencialitātes lietās, kur tās nenosaka valsts intereses un personu datu aizsardzība. Visām profesionālajām lietām ir jābūt pieejamām tīklā, jo caurspīdība ierobežos ierēdņa patvaļu viņa baiļu dēļ tikt pieķertam nelikumībās, savukārt nelietības uzreiz būs pieejamas citiem kolēģiem, medijiem un sabiedrībai. Valstī E-lietu resors ir ticis izveidots, taču tā sausais atlikums, kā redzam, ir tuvu nullei. Vēl vairāk – zemeņu kūkas skandāls uzrādīja izcili vāju Latvijas Republikas valsts administrācijas kapacitāti. Tā vien šķiet, ka E-lietu resors tika ekspluatēts vairāk kādas partijas favorītu, nevis valsts interesēs. Jo izdarītais ir nožēlojami mazproduktīvs. Noteikti jāuzver kāda būtiska lieta: valsts un pašvaldību ierēdņus un darbiniekus nav jācenšas atlaist. Daudzi no viņiem ir profesionāļi, taču mazdūšības dēļ pilda bieži absurdus uzdevumus un neziņo par vadības noziegumiem. Faktiski mums taču nav citu un labāku darbinieku, kurus salikt atlaisto vietā! Es aicinātu Valdi Dombrovski saprast, ka problēma ir nevis ierēdņos, bet gan valsts pārvaldes izveidotajā strupceļā! Cilvēks grib strādāt, grib radīt, bet viņam nav iespēju pašrealizēties, jo priekšā sēž boss, kurš jebkādu iniciatīvu bremzē bailēs no savas autoritātes iespējamā krituma. Un tādā situācija ierindas ierēdnis kā vienīgo izeju saskata sava labuma paaugstināšanu ar cita tipa metodēm, uz kurām priekšnieki piever acis, ja vien pašu situācija nav apdraudēta. Premjeram Dombrovskim ir skaidri jāpaziņo trīs lietas: 1. Kurš konkrēti ir arhitekts viņa valdības strukturālajām reformām (ja vien tāds eksistē, par ko ir šaubas); 2. Vai viņš maz apjēdz, ka skolotāju atlaišana un citu darbinieku samazināšana NAV strukturālās reformas; 3. Kāpēc viņš tā baidās veikt izmaiņas valsts pārvaldē pirms pašvaldību vēlēšanām: vai nav pārliecināts par savas pozīcijas pareizumu un leģitimitāti? Sabiedrība gaida no Dombrovska kunga valsts strukturālo reformu izklāstu. Ja to nevar tik ātri sarakstīt pa punktiem, tad var vismaz uzmest koncepciju. Kādas desmit lappuses. Un atrādīt tautai. Bet pat tā nav. Tas liek domāt, ka Dombrovska JL valdībā svilpo caurvējš. Kur ir kādas reālas domas, kāds sausais atlikums? Premjeram steidzami jānāk klajā ar plānu vai koncepciju par strukturālajām izmaiņām – kā panākt valsts ierēdņu un viņu priekšnieku darbību valsts attīstības, nevis savu kabatu piepildīšanas ziņā. Tas tiek sagaidīts. Ja ne – tad atā, Valdi...

Kur E. Jaunups kādā amatā, tur Pirktiņa (tagad Fromane kura kandidē ar)& Spaliņa klāt kā likts. Uz mūžu.

Kads sakars Rigas Domes ietaupitajam ar Latvijas televiziju? Tiks noformets davinajuma akts no pasvaldibas valstij? Jo dzilak meza (jo tuvak veleshanas), jo vairak koku (jo "interesantaki" blogi) - kas sekos talaak?

Zin, ko Edgariņ. A ja nu notiek brīnums un Šlesera vietā tieši Tevi ievēl par Rīgas mēru? Un Tagad Tu visus PR specus dzīsi bezalgas atvaļinājumā? Nu, bet kā tad tā? Kā, piemēram, es vai citi muļķīši zināsim, cik labs mērs Tu esi? Pareizi. Nekā. Ta kā nāksies vien atstāt. Nu varbūt dažus, no kuriem patiešām jēga nekāda, nāksies taupības nolūkos atlaist. Voobščem neticu es Tev nevienā acī!

Par 144 K LVL var nodrošināt tādas komunikācijas programmas. Ja kāds no uzņēmumiem atvēlētu šādu PR budžetu.... Bet no RD nāk ārā tikai un vienīgi viduvējas kvalitātes preses relīzes, kuras arī visas tiek ražotas un vienas un tās pašas formas.... Sākumā man likās, ka JL nošāva greizi izvirzot tik jaunu mēra kandidātu kā Jaunups. Bet nu sāk izskatīties, ka jaunība tieši būs tā priekšrocība, kas varētu ļaut vecās RD sistēmas beidzot salauzt.

Nezinu, kas tur Jaunups ir bijis, bet te jau atkal viens piemērs sabiedrības naudas nopludināšanai savējo kabatās, cik tādas nodaļa un cik tādi "specialisti" nav katrā ministrijā, aģenturā, valsts iestādēutt., un visi ir pa blatiem ielikti savējie, bez kuriem mierīgi varētu iztikt. Patreizējā periodā vsus šos amatus vajadzētu aizliegt ar likumu, ietaupītu nevienu vien miļjonu, varbūt, varētu kādu lauku akolu vai lauku slimnīcu neslēgt, drīzāk, ne vienu vien.