— Kā kopumā vērtējat iecietību sabiedrībā?
— Domāju, ka kopumā sabiedrība ir pietiekami iecietīga. Latviešu mentalitāte ir tāda, ka neesam naidīgi. Latvieši ir konservatīvi un vienmēr ir mācējuši to krupi norīt. Kas attiecas uz nelatviešiem, man grūti viņus raksturot.
Protams, arī mūsu sabiedrībā ir cilvēki, kuriem ir tieksme citas rases apvainot. Nevar noturēties, ieraugot afroamerikāni vai aziātu, viņam kaut ko ģiftīgu nepateikt. Tādas sūdzības arī dažkārt saņemam. Mūsu uzdevums ir visiem līdzekļiem cīnīties ar šādām parādībām. To var panākt tikai ar skaidrošanu, ar pārliecināšanu. Nevar pieņemt likumu, kas noteiktu, ka jādomā citādi. Jāskaidro ar piemēriem no citām valstīm.
—Vai, palielinoties dažādu rasu cilvēku skaitam Latvijā, iecietība nemazināsies?
— Neierasti būs, bet pie šīs situācijas būs jāpierod, ja gribam būt Eiropas Savienībā, dzīvot šādā sabiedrībā. Mēs gribam, lai, aizbraucot citur, pret mums izturas kā pret cilvēkiem. Tad arī mums tā jāizturas pret citiem. Protams, tas sākotnēji nav viegli. Katra kurpe, kas ir jauna, jāievalkā — jāpierod. Arī tas nav viegli.
***
Te būtu sakāmas pāris lietas. Būtu interesanti uzzināt, kas tad ir tie "visi līdzekļi", kādi R. Apsītim ir padomā, jo es personīgi pazīstu vairākus tumšādainus cilvēkus, kuri apgalvo, ka aizskarošas piezīmes viņi dzird bezmaz vai katru reizi, kad atrodas uz ielas (un, starp citu, "afroamerikānis" ir neadekvāts vārds, jo liela daļa šo ļaužu ir no Āfrikas, nevis no ASV). Tajos portālos, kur komentu "cenzēšana" atrodas vairāk filozofiskā, nekā praktiskā līmenī, par tumšādainiem cilvēkiem var lasīt tādus tekstus, ka mati ceļas stāvus. Tajā skaitā tajos komentos, kurus darba ļaudis ir atstājuši zem minētās intervijas ar R. Apsīti. Viens censonis tur raksta par "nigeriem", kuri atgādina "mērkaķus." Šī nu ir tā R. Apsīša "pietiekami iecietīgā" sabiedrība. Un ko, starp citu, teiksim par viņa mājienu, ka latvieši ir dikti iecietīgi, bet nelatvieši laikam ne, ja jau viņš viņus neprot "raksturot"?
Portāls tiesībsargam nejautāja par divām citām grupām, kuras Latvijā pietiekami bieži piedzīvo ne gluži "pietiekamu" iecietību, bet noteikti par apgalvojumu kaut kas būtu sakāms arī ebrejiem un pilnīgi noteikti ir sakāms lesbietēm un gejiem. Un tāpēc ir drusku skumji, lasot R. Apsīša atbildi uz jautājumu par to, kādi tad ir tie viņa "visi līdzekļi": "Recepte ir viena — izskaidrošanas darbs, pārliecināšanas darbs. Pacietīgs izskaidrošanas darbs. Dažkārt neauglīgs, taču tas jādara atkal un atkal." Ar to tomēr nepietiek. Kā esam redzējuši "pieklājīgās" Viktorijas gadījumā, kura rakstīja necenzētus tekstus par latviešiem, kā arī Saeimas (!!!) darbinieka gadījumā, kurš mētājās ar mēslu maisiņiem, savs pirksts te ir pieliekams arī tiesībsargājošām instancēm. Iepriekšminēto komentu par "nigeriem" esmu jau aizsūtījis Drošības policijai. Varbūt "pacietīgais izskaidrošanas darbs" šo dabas bērnu vēl nav sasniedzis.
Jauku visiem dienu.