Bet uz kādām? Atbilžu spektrs ir visdažādākais. Pensionāri, piemēram, no prezidenta cer uz lielākām pensijām, skolotāji – uz lielākām algām. Paši kandidāti arī nav skopi solījumos, piemēram, Zatlera kungs sola beidzot izskaust aplokšņu algas, kuras pats saņēmis.Ja mēs vērtējam Valsts prezidentu kā tautas “garīgo tēvu”, tad, protams, viņš var rosināt vai bremzēt jebkuru procesu valstī. Bet juridisku instrumentu klāsts, kas noteikts prezidentam Satversmē, nav pārāk plašs. Piemēram, Valsts prezidentam nav iespēju sastādīt vai būtiski ietekmēt valsts budžetu, tātad arī algas un pensijas. Paša prezidenta budžets ir atkarīgs no valdības un Saeimas labvēlības. Prezidentam nav iespēju tieši ietekmēt valdību vai to atlaist – ja nu vienīgi sasaukt ārkārtas valdības sēdi ar noteiktu darba kārtību.Tādēļ negaidīsim brīnumus no Valsts prezidenta, kuram nav iespēju aizstāt ne valdību, ne Saeimu. Tomēr Valsts prezidenta varā ir dažas pavisam konkrētas lietas – tiesā, ne vienmēr izmantotas.Valsts prezidents var iesniegt Saeimā konkrētus likumprojektus. Abi līdzšinējie pēckara prezidenti G. Ulmanis un V. Vīķe – Freiberga gan šīs iespējas nav izmantojuši. Kā redzamākā V. Vīķes – Freibergas aktivitāte ir bijusi Tiesībsarga likumprojekta izstrādes rosināšana.Sabiedrībā samērā maz apspriež Valsts prezidenta tiesību darboties kā parlamenta augšējai palātai – atgriezt otrreizējai caurlūkošanai Saeimas pieņemtos likumus vai apturēt to publicēšanu. Šis ir ļoti nopietns instruments Valsts prezidenta rokās, kuru G. Ulmanis praktiski neizmantoja, bet V. Vīķe – Freiberga izmanto samērā plaši. Situācijā, kad Saeimas darba kvalitāte pasliktinās, un Saeimas nereti kļūst par bezierunu valdības “balsošanas mašīnu” vai politisku un ekonomisku manipulāciju instrumentu, šī Valsts prezidenta likumdošanas “filtra” funkcija iegūst ļoti nozīmīgu lomu.Valsts prezidentam ne tikai jāpiemīt politiskai drosmei pieņemt valdībai un Saeimai nepatīkamus lēmumus, bet arī jābūt kompetencei (zināšanām) saskatīt pieļautās kļūdas un precīzi tās definēt. Dažreiz ar padomnieku zināšanām un godaprātu var izrādīties par maz.Ne velti Latvijas pirmskara prezidenti pēc profesijas bijuši juristi ar atbilstošu parlamentāro zināšanu kvalifikāciju. Acīmredzot toreiz Saeimas locekļi uzskatīja, ka tieši šīs zināšanas un pieredze Valsts prezidentam ir vissvarīgākās – lai pildītu šo likumdošanas funkciju.Neminot uzrunātos Valsts prezidenta kandidātus vārdos, atbilde uz jautājumu par viņu piemērotību šim amatam ir pilnīgi skaidra.Izaudzēt valstī “iekšpolitisko garīgo tēvu” Valsts prezidenta personā lielā mērā ir veiksmes spēle. Var arī neizdoties. Bet mūsu pienākums ir izraudzīties tādu Valsts prezidentu, kurš bez jebkādām atlaidēm spēs jau no pirmās dienas pildīt Satversmē noteiktās ļoti konkrētās funkcijas – vispirms jau kontrolēt likumdošanas procesu valstī. Mūsuprāt tieši šādā veidā mēs iegūsim gaidīto iekšpolitiski orientētu Valsts prezidentu.
Par Valsts prezidenta kompetenci jeb “iekšpolitisku” prezidentu
Apspriežot Valsts prezidenta amata kandidātus un salīdzinot viņus ar pašreizējo Valsts prezidenti, tiek izteiktas visdažādākās vēlmes un arī solīti konkrēti darbi, kas būtu jāveic jaunievēlētajam Valsts prezidentam. Pārsvarā visi ir vienisprātis, ka V. Vīķes – Freibergas pēctecim būs vairāk jākoncentrējas uz valsts iekšējām problēmām.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.