Pirmkārt, runādams par tiesnešiem, kuri iespējams bijuši iesaistīti ne tādās attiecībās ar juristu Andri Grūtupu, premjers pateica šādus vārdus: "Ja ir aizdomas par cilvēka ietekmējamību, tad tam cilvēkam nav vietas tiesā." Tie ir stingri vārdi. Jācer, ka sekos arī darbi. Neesmu pārliecināts, vai īpaši vajadzīga ir parlamentāra izmeklēšanas komisija, par kuru sācis runāt opozīcijā nīkstošais "Jaunais laiks". Saeimas pieredze ar šāda veida komisijām bijusi visnotaļ skumja, sākot ar komisijām, kuras neko nepanāca, un beidzot ar komisijām, kuras vienkārši bija demagogu izveidotas, lai demagoģiski apspriestu demagoģiskus jautājumus. Taču valdība Tieslietu ministrijas izpildījumā var likt ievērojamu spiedienu uz tiesu sistēmu kā tādu, lai tā patiešām atbrīvojas no tiem tiesnešiem, kuri ir negodīgi. Tas, ka grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis" mazliet ir sagrozīti personāžu uzvārdi, nenozīmē, ka nav tomēr pilnīgi skaidrs, kas ir runājis ko -- protams, ja vien izrādīsies, ka sarunas bijušas īstas. Atsevišķi tiesneši jau pateikuši, jā, tāda saruna bija. Ticamība pilnveidojas.
Otrs pārsteidzošais moments no valdības barveža bija atzinums, ka smagos kriminālnoziegumos apsūdzētajam Aivaram Lembergam tomēr nevajadzētu atrasties Ventspils pašvaldības vadītāja amatā. Runādams ar reģioālo mediju pārstāvjiem, premjers nāca ar šādu atzinumu: "Ja uz mani kristu nopietna aizdomu ēna, es no amata atkāptos. Ja ir aizskarta reputācija, nevar graut valsts prestižu, un es atkāptos." Tas nu ir varens atzinums no cilvēka, kurš laikā pirms Ventspils bosu iemeta cietumā labprāt ar viņu sēdēja pie valdības koalīcijas galda un izlikās, ka nekādu problēmu nav. Atkal -- jācer, ka sekos darbi. Piemēram, valdība Saeimā varētu iesniegt likumprojektu, kurā paredzēts, ka kriminālnoziegumos apsūdzēta valsts vai pašvaldības amatpersona zaudē mandātu. Lai arī ko par to neteiktu Lembergs un viņa rokaslaižas atsevišķās Rīgas avīzēs, prokuratūra tomēr nav pavirša jautājumā par kriminālapsūdzībām, un tas fakts, ka Lembergs joprojām skaitās Ventspils mērs, Kalvīša minēto "valsts prestižu" grauj nepārprotami.
Jācer, ka šī jaunā attieksme no valdības vadītāja puses nav nejaušība. Varētu sekot atzinums, ka viņa vadītā "Tautas" partija tik tiešām pērn noziedzās pret partiju finansēšanas likumu un tāpēc nekurnēdama samaksās piespriesto sodu. Būtu jauki, ja teikto par Lembergu Kalvītis attiecinātu arī uz Jūrmalgeitas kontekstā notiesāto Juri Hlevicki. Protams, tas nozīmētu konfliktu ar valdošajā koalīcijā esošo LPP, bet varbūt premjers tādu krupi var norīt. Daudzejādā ziņā premjers varētu būt krietni atklātāks par visu to, ko viņa valdošā banda tik ļoti mīl darīt slepus un nevienam nezinot. Lūk -- cerība mirst pēdējā. Uz priekšu, Kalvīša kungs!
***
Un divus vārdus par mūžībā aizgājušo Rīgas Zoodārza aligatoru Čabulīti. Esmu liels zoodārzu fans, un Rīgas Zoodārzs manuprāt ir viens no lieliskākajiem pasaulē, katrā ziņā skaistākas teritorijas nav nevienam zoodārzam. Prieks par zoodārza attīstību, prieks, ka minimāli esmu varējis tajā piedalīties ar lemuriņu kolonijas starpniecību, un skumstu par Čabulīti. Viņš tomēr bija Rīgas Zoodārza neatņemama sastāvdaļa, un vieglas viņam smiltis.