Modernā valstī nodokļi ir jebkuras labklājības valsts finansiālais pamats. Tas par nodokļu nepieciešamību no valsts viedokļa lūkojoties. Nodokļu iekasēšana vēsturiski ir bijis arī avots dažādiem nemieriem un satricinājumiem gandrīz visās sabiedrībās, ja šie nodokļi tikuši uzskatīti par netaisnīgiem. Atcerēsimies kaut vai tējas dumpi Bostonā, kas lielā mērā ievadīja Amerikas savienoto valstu veidošanos un atbrīvošanos no koloniālās padevības Anglijai. Runājot par nodokļiem Latvijā, nevar nepamanīt pēdējo laiku diskusiju par nodokļu iekasēšanas nepieciešamību no tiem Latvijas pilsoņiem un patstāvīgajiem iedzīvotājiem, kas uz īsāku vai garāku laiku devušies darbā uz Īriju un, lai arī maksā tur ienākuma nodokļi 20% apmērā un pat piedalās pašvaldību vēlēšanās, tomēr tiek baidīti ar to, ka atgriežoties Latvijā, tiem var nākties samaksāt papildus 5%, jo ienākuma nodoklis Latvijā ir salīdzinoši lielāks nekā Īrijā. It kā absurds, jo jau pasen atrodamies visi Eiropas Savienībā un esam pat noslēguši dubulto nodokļu neaplikšanas likumu. Tomēr nē! Saskaņā ar Latvijas likumdošanu, šie cilvēki patstāvīgi dzīvo Latvijā un tiem nodokļi jāmaksā šeit. No Latvijas valsts institūciju puses neviens jau īstenībā nespēj iedomāties, ka, piemēram, celtnieks Jānis jau pusotru gadu dzīvo un strādā netālu no Dublinas, īrē tur dzīvokli un vasaras laikā iegriežas Latvijā, lai apmeklētu tuviniekus. Tajā pašā laikā, es gribētu redzēt mūsu tautiešu sajūsmu par to, ka pēc kāda laika viņus intensīvi sāktu meklēt Latvijas VID, lai iekasētu iztrūkstošo summu. Un tas laikā, kad ārpus Latvijas atrodas desmitiem tūkstošu latviešu, par kuru atgriešanos un ar to saistīto politiku tik daudzi lauza galvas. Viens ir skaidrs, lai arī tiesiski it kā pareiza, šāda valsts politika izraisīs sabiedrības un ārpus Latvijas strādājošo negatīvo attieksmi un vēl mazāku vēlmi jebkad Latvijā atgriezties. Līdz ar to paredzu, ka VID neorganizēs nekādas sankcijas, likumi tiks vai nu ignorēti, jo tos valsts nevar īstenot un to taisnīgums ir apšaubāms. Otrkārt, valdība mēģinās izlāpīties ar noteikumu vai atsevišķu normatīvo aktu grozīšanu, lai valsts politika neizskatītos muļķīgi un būtu iespējams saglabāt valstisko seju. Kāda ir izeja? Ļoti vienkārši. Konceptuāli ir vairāki risinājumi, bet šķiet, ka problēmas izcelsme ir meklējama mūsu valsts tiesiskuma un likumdošanas nepilnībās, kuru pilnveidošana saskaņā ar eiropeisku domāšanu tiek bezgalīgi novilcināta. Proti, ja mūsu valstī, tāpat, kā jebkurā citā ES dalībvalstī būtu ieviesta vienkāršota, uzsveru - vienkāršota un vienkārša vispārējā ikgadējā ieņēmumu deklarācija, tad jebkurš cilvēks, kurš uzturētos darbā ārpus valsts vairāk nekā 6 mēnešus par to paziņotu VID. Valstij būtu zināms, ka viņš strādā un nodokļus šajā gadā vai gados maksā citur un viss būtu kārtībā. Šis ir skaidrs piemērs tam, kā nodokļu deklarāciju ieviešanas kavēšana Latvijai kavē īstenot migrācijas politiku, tiesiskuma politiku un veicina nihilistisku un negatīvu attieksmi pret valsti un likumiem, kuri ir nepilnīgi vai kurus neviens, tai skaitā valsts, nevēlas īsti pildīt.
Politiskā pārstāvniecība, nodokļi un latvieši Īrijā
Nodokļu politika vienmēr ir spēlējusi svarīgu lomu valsts pastāvēšanā un sabiedrības organizēšanā. Patiesībā, var teikt, ka vēsturiski valsts sākas ar nodokļiem, jo citādi tā nespēj uzturēt armiju, lai sevi aizsargātu un samaksāt par pakalpojumiem tiem, kas tos sniedz valsts pastāvēšanā. Kur nu vēl nodokļu loma sabiedrības nabadzīgo slāņu uzturēšanā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.