Pūst, spiest, tecināt, tīt kā diegu, griezt, locīt...

" Pasniedzēja un stikla māksliniece Vineta Groza papildina iedvesmojošo stikla īpašību uzskaitījumu: "Plastisks, mainīgs, mirdzošs, gaišs, ar viņu nekad nav garlaicīgi. Tas ir ārkārtīgi radošs materiāls. Tas ir manas brīvības veicinātājs. Ja es gribu brīvi domāt, tad man šis materiāls palīdz." Abas pasniedzējas runā par stiklu ar tādu pirmatklāsmes prieku, it kā tikai vakar būtu sākušas studēt 1.kursā, un joprojām sevi apskauž par privilēģiju strādāt ar šo materiālu. Pārliecība ir kopīga — stikla mākslā robežu nav. I.Audere vērš uzmanību, ka ap stikla mākslu valda milzīga mašinērija un daudz organizatoriskā darba: "Ir ļoti jākoncentrējas un jānodala, kad es lidoju un kad — staigāju pa zemi." Paši pūta, paši dega XX gs. 60.gadu sākumā jaunais un daudzsološais māk­slinieks Arnolds Vilbergs beidza studijas Prāgas Mākslas institūtā Čehijā. Atgriežoties Latvijā, sākotnēji viņš iedibina stikla mākslinieciskās apstrādes kursu Keramikas nodaļā. Vēlāk, apvienojoties stikla mākslai un keramikai, tiek izveidota Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļa, par kuras vadītāju kļūst vitrāžists Tenis Grasis. Saglabājot tradīcijas, ir nostiprinājusies patstāvīga Stikla mākslas nodaļa, kurā parasti katru gadu iestājas četri studenti, bet absolvē — trīs. Vai var teikt, ka tiek svinēti cunftes svētki? "Jā, tieši tā mēs jūtamies," atbild I.Audere. Vēl precīzāk — tas ir salidojums. Apzināti visi stikla nodaļas diplomandi, atsaukusies teju puse. Pasniedzēja smejas, ka visi jubilejas pasākumi dzimuši no sajūtas "paši pūta, paši dega", proti, paši iecerēja, organizēja un tagad pašiem prieks. Jau 15.oktobrī Stikla galerijā tika atklāta studentu mācību darbu un radošo darbu izstāde Posms. Mecendorfa nama izstāžu zālē no 3.novembra varēs aplūkot studentu un pasniedzēju vitrāžu izstādi. Atsaukušās daudzas galerijas novados. Piemēram, Madonas novadpētniecības muzejā līdz 7.decembrim skatāma stikla mākslinieces Initas Ēmanes izstāde Esības vieglums. Vakar vieslektore māk­sliniece Silva Petrova (Čehija/Lielbritānija) nolasīja lekciju Čehu mūsdienu stikls — idejas un filozofija. Šodien un rīt interesenti LMA bibliotēkas telpās var apmeklēt zinātniskā darba un radošo sasniegumu prezentāciju konferencē Stikla māksla Latvijā. Programmā: 6.XI plkst.10.00 — Ingunas Auderes uzruna; plkst.10.15: Ilona Audere. Stikla mākslas tradīcija Latvijā — augsne Stikla mākslas nodaļas nodibināšanai LMA; plkst.11.00: Ar­nolds Vilbergs — Mākslinieciskā dizaina attīstība Latvijā; plkst.11.15. Ojārs Spārītis — XVII gs. Rīgas Mazās ģildes stiklinieku parauggrāmatas pētniecības jauni aspekti; plkst.12.00: Inguna Audere — LMA Stikla mākslas nodaļas mācību process; plkst.13.00 Sarmīte Sīle — Stikla mākslinieku sadarbība ar mākslas galerijām, mūsdienu stikla mākslas liecību uzkrāšana; plkst.13.45: Ilze Dūdiņa — Stikla mākslas un studiju centra starptautiskās sadarbības projekti; plkst.14.30: Anna Vesele — Mūsdienu Latvijas stikla māksla Eiropas kontekstā. 7.XI no plkst.11.00 notiks mākslinieku prezentācijas un problēmu skatījums. Piedalās: Arnolds Vilbergs, Inguna Audere, Sandra Utāne, Ilze Dūdiņa, Inita Ēmane, Vineta Groza, Dainis Gudovskis. Otrajā daļā plkst.13.30 būs pārstāvēti Inita Kārkluvalka, Andris Kļavnieks, Ingrīda Stepule, Marta Ģībiete, Lačazars Dočevs, Bārbala Gulbe, Ieva Strazdiņa, Anitra Bērziņa. 7.novembrī Latvijas Mākslas akadēmijas aulā atklās izstādi, kurā būs apskatāms konceptuāls mākslas objekts, kuru pēc pasniedzēju izdomātas konstrukcijas veidojuši studenti. Būs apskatāma izstāde — slīdīšu parāde, skanot Stikla māk­slas nodaļas absolventa, bulgāru mākslinieka Lačazara Dočeva komponētajai mūzikai, kas radīta īpaši izstādei. "Izstādes saturs izveidojies ļoti interesants," uzskata I.Audere. Lustras vairs nepasūta Lūgtas ieskicēt galvenās tendences, kas skārušas stikla mākslu Latvijā 45 gadu periodā, I.Audere un V.Groza kā galveno atšķirību norāda, ka nepastāv vairs lielie sociālistiskie pasūtījumi, kurus saņēma mākslinieki sociālistisko valstu blokā. XX gs.70.— 80.gadus Latvijas stikla mākslas vēsturē var saukt par ziedu laikiem. Kafejnīca Luna, lielās Dailes teātra lustras, kultūras namu interjeri ar tematiskām vitrāžām u.tml. — tā vairs nav mūsdienu realitāte. Agrāko trīs rūpnīcu vietā vairs nav nevienas, ir divas privātas ražotnes. Māksliniece V.Groza īstā cunftes patriotismā izsaucas, ka "neviena ekonomiskā situācija, neviena slēgta rūpnīca neapturēs stikla mākslu Latvijā!". Otrs — principiāli mainījusies arhitektūras būtība — vitrāžu vietā cilvēkus interesē pakešu logi. "Mūsu patvērums šodien ir māksla," saka I.Audere. Nav pamata satraukumam, ka jaunie stikla meistari neatradīs savu vietu. Radošās izpausmes jomas ir dažādas — konceptuālā māksla, rūpnieciskais dizains, unikālais dizains, daži darbojas arī rotu mākslā. Pasniedzējas gandarī arī absolventu izvēle strādāt mākslas skolās Mālpilī, Siguldā, Liepājā u.c., radot iespēju stikla valdzinājumu atklāt jaunām paaudzēm.