Sākotnēji nepopulārā iecere, tiem, kuri ir no denacionalizētajām mājām un ir dzīvokļu saņemšanas rindā, izmaksāt pārcelšanās pabalstus gan no pašvaldības, gan valsts budžeta, lai varētu iegādāties jaunu mājokli, nu ir ieguvusi lielu ievērību. Pat tik lielu, ka viss gadam paredzētais budžets šim mērķim, ir iztērēts. Un tie, kuri pieteikušies un galvenais arī atraduši dzīvokļus, ko grib pirkt un uz kurieni pārcelties, pie naudas netiek un paliek «ar garu degunu». Tas nav pieļaujams. Tuvojoties ziemai, šīs ģimenes paliek ļoti nestabilā situācijā (ir zināms, cik sarežģītas ir attiecības starp īrniekiem un īpašniekiem denacionalizētajās mājās).
Domē papildus jau tā garajai rindai pēc dzīvokļiem sāk veidoties jauna - pēc pārcelšanās pabalstiem. Vai tie, kuri šobrīd ir gatavi savu dzīvokli pārdot, ir ar mieru šādu pircēju gaidīt līdz nākamajam gadam? Es zinu, ka šādā situācijā ir nonākusi kāda septiņu cilvēku ģimene. Šobrīd, kad dzīvokļu tirgū iestājies apsīkums, arī pārdevēji ir gatavi pazemināt cenas un tādējādi pabalstu saņēmējiem kļūst vieglāk tikt pie vēlamajiem dzīvokļiem. Tādēļ vilcināties nedrīkst.
Ja Rīgas domē pie varas esošās partijas nevar vienoties ar savu partiju biedriem valdībā, ka tā vēl šogad piedalās ar savu līdzfinansējumu pārcelšanās pabalsta izmaksāšanā, es aicinu Rīgas domi pašu atrast 2 miljonus latu, ko, veicot budžeta grozījumus, izdalīt šim mērķim. Tieši tāda summa ir nepieciešama, lai pie dzīvokļiem tiktu tās ģimenes, kas pabalstam pieteikušās. Un tas jādara tagad, lai paspētu pabalstus izmaksāt.
Ja domes koalīcija neprot pareizi saplānot budžetu (un to, ka neprot saimniekot, pierāda arī tas, ka tikko noasfaltētās ielas Dienvidu tilta pievedceļiem atkal uzraks, lai varētu jau plānotās (!!!) ūdensvada caurules ieguldīt zemē), nauda ir jārod papildus budžeta grozījumos. Un tā nav nauda braucienam uz Kobi, Taivānu vai Maskavu, tā ir cilvēkiem patiešām nepieciešama lieta.