Viss tas, protams, ir bezgala kompetenti un gudri, kad ir pamatots un izsvērts, bet vai tieši šīs pareizās ekonomiskās stratēģijas izvēle būs galvenais Latvijas ekonomikas attīstības dzinulis? Manuprāt, nē.
Manuprāt, jāatgriežas pie pamatiem. Atceramies IKP definīciju: Iekšzemes kopprodukts (IKP) ir jēdziens ekonomikā, kas apzīmē visu saražoto preču un pakalpojumu vērtību.
Tāpēc neizgudrosim jaunu velosipēdu, jo mums tas jau sen ir. Lauksaimnieciskās produkcijas ražošana, pārtikas pārstrāde, uz atjaunojamiem resursiem balstīta enerģētika un eksportspējīgu inženierzinātņu nozares - kokapstrāde, metālapstrāde un mašīnbūve, ķīmija un farmācija. Tās ir tās nozares, kas pacels Latviju. Tās ir tās nozares, kas satur sevī praktiskās un patiesās darba vietas. Darba vietas, kas veido Latvijas IKP, kas IKP celšanai ir tik ļoti nepieciešamas.
Patiesai un ilgtspējīgai attīstībai, manuprāt, ir nepieciešams tik maz un tajā pašā laikā daudz:
1. Inženieriem un zinātniekiem jāiet ārpus savas laboratorijas robežām, apvienojoties ar ražošanas sektora uzņēmējiem, kopīgi radot jaunus - inovatīvus produktus, ieviešot tos ražošanā un eksportējot.
2. Lauksaimniekiem ir jāaizmirst par frāzi "mans ir mans", bet jāatceras vārds: "kooperācija", kooperācija gan lauksaimnieciskās produkcijas pirmapstrādē, gan pēcapstrādē, gan realizācijā.
Kā? Nefilozofējot par falšām lietām - būt vai nebūt Eiro. Pārdos vai nepārdos kādu banku. Ne viens, ne otrs mums neko neražo, nerada darba vietas, neceļ IKP. Ir, jāapstrādā mūsu zeme, ir jāražo un to ir jāpārdod ārpus mūsu robežām!
Cita lieta ir tā, ka šīs ražojošās nozares pasaules ekonomikā ir pakļautas cikliskumam. Tieši šeit ir ekonomikas stratēģiju ekspertu galvenais uzdevums - laikus paredzēt iespējamos ražošanas apjomu kritumus. Radīt atbalsta mehānismus ražotājiem un lauksaimniekiem iespējamo grūtību novēršanai. Tad Latvija zels! Es tam ticu! Nē, es par to esmu pārliecināts!