Vai atceramies, ka zemessargu pienākumos ietilpst ne tikai dalība šaušanas un taktikas apmācībās? Taču tieši uz zemessargu palīdzību mēs paļaujamies plašu meža ugunsgrēku vai plūdu gadījumos, un mēs zinām, ka tieši viņi palīdzēs meklēt pazudušus cilvēkus. Kā piemēru var minēt mazās Justīnes Legzdiņas pazušanu pirms diviem gadiem Inčukalna pagastā, kad pazudušās meitenes meklēšanu karavīri turpināja, neņemot vērā skarbos laika apstākļus. Tagad, krīzes situācijā ir paredzēts, ka zemessargi sniegs būtisku atbalstu policijai kārtības sargāšanā. Par šādu vienošanos ir sagatavots kopīgs līgums ar Valsts policiju. Vienā vārdā – tā palīdzība, ko šie uniformās tērptie cilvēki, ziedojot savu laiku un līdzekļus, sniedz sabiedrībai, ir nenovērtējama.
Iespējams, visraksturīgākais piemērs karavīra nozīmīgajai lomai ikdienas dzīvē tomēr ir šis – mūsu bruņotajos spēkos dien nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas speciālisti. Sarunu valodā visbiežāk viņus dēvē par sapieriem. Šo cilvēku dienests miera laikā vismazāk atšķiras no dienesta starptautiskajās operācijās. Latvijas zemē joprojām atrodas simtiem vecu nesprāgušu aviobumbu, artilērijas un mīnmetēju lādiņu, patronu un cita veida spridzekļu. Tie parādās visnegaidītākajās vietās un apdraud cilvēkus. Tā tas ir arī šopavasar, kad atmīnētājiem atkal ir daudz darba – lādiņus atrod pie skolām, māju pagrabos, pie ceļiem un dzelzceļiem. Ik reizi, kad šāda ziņa tiek saņemta, sapieri nekavējoties dodas ceļā. Es pats teju ik dienu saņemu īsziņas, kad ir šādi gadījumi, un zinu, cik daudz tādu ir. Vai tas ir rīts vai vakars, ziema vai vasara, mūsu atmīnētāji sniedz palīdzību un atbrīvo mūs un mūsu bērnus no pagātnes apdraudējuma.
Tieši tāpat ir ar Krasta apsardzē un Gaisa spēkos dienošajiem karavīriem un civilpersonām. Viņi ir gatavi steigties palīgā avarējušiem kuģiem un to apkalpēm, kā arī cilvēkiem, kam steidzami vajadzīgs ārsts. Nesen no kāda kruīza kuģa uz slimnīcu steidzīgi tika nogādāta pasažiere, kurai bija vajadzīga neatliekama medicīniskā palīdzība. No kāda lauku rajona ar helikopteru uz slimnīcu tika transportēta ārvalstu tūriste. Bez šo cilvēku palīdzības nebūtu iespējams no lauku reģioniem nogādāt smagi cietušos pie labākajiem speciālistiem, teiksim, Stradiņa universitātes slimnīcā.
Tieši šāds karavīru nesavtīgais dienests glābj cilvēku dzīvības un sargā mūsu visu likteņus. Par to esmu viņiem ļoti pateicīgs un aicinu arī ikvienu mūsu valsts iedzīvotāju padomāt, cik šāda palīdzība kādā brīdī var būt nepieciešama jebkuram no mums vai mūsu tuvajiem. Šī arī ir karavīra misijas cēlākā sastāvdaļa – nodrošināt palīdzību savas valsts iedzīvotājiem 24 stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā. Naudas trūkuma apstākļos vēlos atgādināt, cik būtiski ir šo labi noregulēto un funkcionējošo sistēmu saglabāt darboties spējīgu. Pat samazinot budžetu un glābšanas un meklēšanas darbu apjomu, mēs neatteiksimies no palīdzības sniegšanas līdzpilsoņiem kritiskos brīžos. Lai mēs vienmēr zinātu, ka karavīri sargā ne tikai mūsu valsts drošību, bet arī ikviena valsts iedzīvotāja dzīvību.