Vakar, šķiet, Ivars Godmanis ir uzsācis sava priekšteča ceļu. Acīm redzot, Saulesdārza teritorijas daļas nodošana privatizācijai SIA Ķeizarmežs vēl nebūs par iemeslu Godmaņa valdības krišanai, bet šķiet, ka mērs ir sācis pildīties. Valdībai nākošās nedēļas sēdē ir jāizdara apzināta izvēle, kuru ceļu izvēlēties.
Saulesdārza stāsts ir aizsācies jau sen kā standarta politbiznesa shēma - valstij klaji neizdevīgs nomas līgums ar turpmākām privatizācijas tiesībām, un miljonus vērts īpašums par sviestmaizi iegūts. Šī plāna realizāciju jau tālajā 2002. gadā aizkavēja trīs faktori. Pirmkārt, tā bija valdība, kurā nebija un nevarēja tikt nodrošināts īpašās labvēlības statuss Indriksona kunga plāniem. Otrkārt, neveiksmīga mārketinga politika, jo vēl pirms stāšanās ministra amatā es biju dzirdējis par ekskluzīvu privātmāju pirkuma iespējām Ķīšezera krastā projektā, kas tūlīt, tūlīt sāksies. Tādēļ sarunās ar Ķeizarmeža pārstāvjiem es ar lielu skepsi aplūkoju plānus ar "treneru kotedžu" pudurīti ezera piekrastē. Treškārt, tā bija paša Ķeizarmeža "skopulība", jo šī firma nebija maksājusi pat tās nomas maksas, kas saskaņā ar Saulesdārza nomas līgumu tai bija jāmaksā. Kā mēdz teikt, alkatība iegāza. Tieši šis nomas parāds kalpoja par formālo iemeslu atteikt privatizāciju un ierosināt līguma pārskatīšanu. Milzīga loma šeit bija sabiedriskajai domai, ko pauda Mežaparka attīstības biedrībai un citas nevalstiskās organizācijas, kas aizstāvēja sabiedrības intereses saglabāt šo teritoriju izglītības mērķiem un jaunatnes vajadzībām.
Jāsaka, ka privatizācijas ierosinātājs rīkojās ļoti racionāli. Visi mēs zinām Latvijas valdību vidējo dzīves laiku. Ķeizarmežs nogaidīja. Gada garumā notika uzņēmuma un Izglītības un zinātnes ministrijas juristu spēkošanās, lieta nonāca tiesā. Protams, iztiesāt nepaguva. Valdība krita. Taču nākamā noturējās vēl mazāk, un tās laikā slēgtais grūti saprotamais mierizlīgums vēl nepaguva materializēties privatizācijas darījumā. Jauna valdība - jaunas problēmas, jauni risinājumu ceļu meklējumi.
Laikam privatizācijas ierosinātājs labi saprot, ja gribi kaut ko ļoti labu iegūt ļoti lēti, tad var gadīties, ka ir ilgi jāgaida. Šķiet, astoņi gadi, lai dažus desmitus miljonu vērtu īpašumu iegūtu par dažiem desmitiem tūkstošu, ir labi gaidīts.
Kā rīkosies Godmaņa valdība?