Ministra uznāciens „Neprāta simtniekā” un Dombura diskusijā raisīja daudz jautājumu, lūk, trīs tādi retoriski un viena drusku izvērstāka tēma.
Ja Kaspars Upenieks (atgādinu - ministra šofera dēls ar kārtībnieka pieredzi pašvaldības policijā, izglītību „mārketinga sektorā” un spēju „apskatīties uz lietām no malas” , kurš Ziemassvētkos kļuvis par valdes locekli pasažieru dzelzceļa uzņēmumā) ir ar mieru par aptuveni 4000 latiem mēnesī upurēt sevi valstiskiem uzdevumiem, tad kāpēc viņa talantus izmantot tik izšķērdīgi? Par šādu summu mēs varētu dabūt Valsts un Ministru prezidentu uzreiz vienā personā. Iniciāļi arī tādi vēsturiski.
Vai ministram uz nākamajām vēlēšanām tiešām vairs nebūs savas „Pasta avīzes” ar piegādi katrā Latvijas pastkastītē, ja viņš uztraucas par to, ka Diena un citi mediji turpinās savu darbu arī pirmsvēlēšanu laikā?
Kāpēc ministrs nerosina likvidēt vēlēšanas un parlamentu, ja acīmredzot pārdomātā atbildē (jo sniedza to tikai pēc n-tās reizes atkārtota jautājuma) par mūsdienu Latvijas nelaimju cēloni pasludināja opozīcijas partiju pastāvēšanu un pretendēšanu uz varu?
Nē, to viņš nerosināja, bet diskusijā par vēlēšanu sistēmu demonstrēja aizkustinošu neizpratni par ierosinājumu ļaut katram deputāta kandidātam balotēties tikai vienā no pieciem vēlēšanu apgabaliem. Laikam viņš īsti nenošķīra šo ideju no paša piesauktās pārejas uz tikai vienu vēlēšanu apgabalu visā Latvijā, tāpēc žēlojās, ka rīdzinieki pārbalsošot latgaliešus un Saeimā nevarēs vairs iekļūt tik godājami vīri kā Dukšinskis, Aizbalts un Mackevičs, kas šobrīd ievēlēti no LPP/LC saraksta Latgalē.
„Lokomotīvju” principa atcelšana Saeimas vēlēšanās ir vienkāršākais veids, kā esošās vēlēšanu sistēmas ietvaros panākt uzlabojumus kandidātu atlasē, ievēlēto deputātu atbildībā vēlētājiem un Saeimas sastāva kvalitātē. Tāpēc nepaslinkoju un paraudzījos, kā tad ministra rūpju vārdi saskan ar partijas darbiem, veidojot 9.Saeimas vēlēšanu sarakstu.
Pieminētajā Latgalē LPP/LC saraksta augšgala desmitnieku iesāk pats Šlesers, tad nāk Andris Bērziņš, Kārina Pētersone, Krišjānis Peters, Ivars Godmanis, Dzintars Jaundžeikars, Dainis Turlais... Hmm, kur gan nobāzti daudzinātie Latgales dēli? Nu, tepat vien jau noslēdz desmitnieku – Aizbalts, Dukšinskis, Mackevičs! Tieši tā ap godpilno vidu 19 kandidātu sarakstā. Varbūt vēlēšanas īstenībā ir pingvīnu treniņš skarbajai vētrai un brangākie pingvīni saudzīgi paņem vārgos un lolojamos savā azotē?
Rezultātos vēlētāju plusi un svītrojumi ainu pamainījuši, Šlesers ar lielu atrāvienu saglabā līderpozīcijas, seko Dukšinskis, Aizbalts, Baštiks un Mackevičs. LPP/LC ir ieguvusi trīs mandātus Latgalē, bet Šlesers tiek ievēlēts no Rīgas apgabala ( kur arī kandidēja kā pirmais) un Baštiks tāpat.
Tātad, vietējo līderu pasvīšana individuālās kampaņās un Rīgas kungu nepopularitāte (piemēram, Godmanim un Peteram svītrojumu stipri vairāk nekā plusu) dara savu un cienījamie latgalieši nepaliek ārpus Saeimas! Un paldies par to Šleseram- pingvīnu lokomotīvei, bez kuras spožās reklamēšanas LPP/LC vilcieniņš Latgalē varbūt arī nebūtu ticis pie trim vagoniem, ja vēlētāji izvēli izdarītu, vērtējot tieši vietējos kandidātus.