Grūtos laikos ģimeniskai solidaritātei nozīme arvien pieaug. Ir jau laikus jāparedz iespējamās sociālās grūtības, kurās pavisam drīz var nonākt ļoti liela sabiedrības daļa. Pieprasījums pēc sociālās palīdzības arvien augs. Diemžēl tieši sociālā jomā Rīgas pašvaldības ierēdniecības noslogojums ir visaugstākais. Tā vietā, lai debatētu par ierēdņu atlaišanu un jaunu bezdarbnieku vairošanu, būtu lietderīgāk mērķtiecīgi domāt par ierēdniecības pārstrukturizāciju.
Vājš noslogojums un funkciju dublēšanās ar nozaru departamentiem vērojama, piemēram, rajonu un priekšpilsētu izpilddirekcijās. Nopietns funkcionālais audits būtu nepieciešams ļoti daudzās iestādēs, bet vēlreiz pasvītroju – nevis ar mērķi kādu atlaist, bet novirzīt cilvēkus tām jomām, kurās paredzams vairāk darba.
Kāds, krīzei padziļinoties, būs sociālais budžets, neviens paredzēt nevar. Tomēr ļoti svarīgi, lai esošā sociālās palīdzības sistēma tiktu saglabāta kā tāda. Galvenais princips, uz ko jābalstās – neviens nevar palikt bez pajumtes un nepaēdis. Paies vasara, un daudziem nespēja pietiekošā daudzumā iegādāties pārtiku var kļūt par realitāti. Tāpēc jau laikus būtu jādomā par jauniem sabiedriskās ēdināšanas punktiem.
Tagad kā nekad ārkārtīgi svarīgi ir nodrošināt iespēju pilsētniekiem nepastarpināti saņemt Latvijas zemnieku produkciju. Dome varētu atbalstīt iespējami vairāku tirdziņu punktu izveidi Rīgā. Iegūtu gan pilsētnieks, saņemot lētāku un lielā mērā veselīgāku produkciju, gan vietējais zemnieks. Perspektīvā savu svaru dot varētu arī pensionāri, kuriem noteiktā kārtībā varētu piešķirt brīvos pašvaldības zemes gabalus mazdārziņu ierīkošanai.
Pašvaldībai jāmeklē iespējas maksimāli lielam bezdarbnieku skaitam sniegt iespēju nopelnīt sabiedriskajos darbos. Papildus jau minētajam jāvēršas pie nevalstiskām un reliģiskām organizācijām, pie uzņēmējiem un turīgiem pilsētniekiem, aicinot iesaistīties konkrētos sociālās palīdzības projektos.
Un visbeidzot. Solidaritātei ir arī simbolisks raksturs. Cilvēks var samierināties ar ļoti grūtiem apstākļiem, ja vien redz, ka viņš savās rūpēs nav atstāts viens. Piemēram! Atteikšanās no dārgajām domes amatpersonu automašīnām, aizstājot tās ar kādas taksometru firmas pakalpojumiem vai ar sabiedriskā transporta biļetēm, iespējams nedotu lielu efektivitāti finansiāli, taču no simboliskas solidaritātes viedokļa šāds gājiens būtu zelta vērtē.