Stendzenieka bērna šļupsti

cik ilgi vel uz to urlu būs jāskatās? SĀK JAU APNIKT

Viņš vismaz neizliekas labāks kā ir. Toties arī svētie tēvi par naudu ir gatavi uz visu. Kā Šveiks ar feldkurātu Kacu - būtu pārdevuši pašu dievu ja vien ko varētu iemainīt pret to.

Nevajag jau zākāt to ,kas mazliet sabiedrībai acis mēģina atvērt , Ludmila tev tiešām meteorīts galvā , ja neapzinies ,ko dari . Valst parvalde izskatījas nožēlojama uz maza jociņa fona , tad to arī vajag kritizēt un nekādi savādāk . Veiksmi sevis izzināšanā un patiesas būtības atklāsmēs !:))

Nu un ,kas ! Tirgotāji mūs čakarē katru dienu ,kur viedie žurnālisti,mūrniece u,c.Ak tirgotāju krāpšanās - svēta lieta! Nu jā, Veinberga jau arī varen augstprātīgi sprieda,ka tikai zviedrieši drīkst taisnīgi jokot.Citādi cilvēki var apvainoties,jo nav ētiski.Nerunāsim par mūsu leģionāru izdošanu krieviem,arī par stulbo filmu bjuti bjuti.Nerunāsim par sagriezto kuģi vai banku naudas ņemšanas reklāmām.Riebīgi ,ka tāda kā Veinberga ,kas no tiem pašiem mēsliem izkūlusies,kur mēs visi-tagad pārgudri augstprātīgi tipiskā letiņu plebeju garā liek kluci uz savējiem.

Lai nu kā nebūtu ar to politiku, Stendzinieks tomēr taisnību runāja atklātajā vēstulē Meteorīta akcijas sakarā. Protams, ka tas daudzus medijus aizvainoja, jo bija daļa vēstules bija tieši vērsta tieši pret žurnālistiem!!!

jefiņs pats teica, ka viņs zviedz, ka zirgs, nevis šļupst. Šķeles ķēve, tā teikt.

Ne vienmēr vērts darīt visu, par ko labi samaksā... Kādus gadu desmitus padzīvojis joprojām pieturos pie šādiem uzskatiem.

No kurienes nāk pārliecība, ka taisnība apriori ir trešajām personām, ne pasūtītājam vai izpildītājam? Un kāpēc vispār divu attiecībās ir jājaucas trešajam? ------------------------------------------------ --------- Kāds šai tēmai sakars ar "ir taisnība" vai "nav taisnība"? Neskāru šādu aspektu savā komentārā. Divu pušu attiecības skar trešo pusi, piemēram, ja klients pasūta atkritumu izvešanas pakalpojumu, bet izpildītājs izgāž kravu kaut kur pa ceļa malu, tā ietaupot sev laiku un degvielu. Klients apmierināts, izpildītājs arī... Viss Ok! Un kāpēc vispār divu attiecībās ir jājaucas trešajam?... Kas attiecas uz meteorīta reklāmu... Sliktas reklāmas veidotājus neviens nesoda - viņi paliek bez klientiem un atrod savām prasmēm piemērotāku nodarbi. Neko īpašu nesaku par meteorīta reklāmu - mobilo sakaru jomā ir konkurence. Laba reklāma palīdzēs konkurēt, slikta - traucēs. Man nav ko piebilst, jo reklamēts tiek reāls produkts - mobilie sakari. Tie dabā pastāv arī bez reklāmas. Citādi ir ar politisko reklāmu Latvijā. Mums nav reālu partiju, kuras pārstāv savu elektorātu (partiju reitingi liecina, ka ir tāda problēma). Tajā pat laikā mums ir cilvēki, kuri nez kāpēc domā, ka viņi ir politiķi, nevis skolotāji, dakteri, sportisti, aktieri vai frizieri. Ja jau ir politiķi, tad jābūt uz elektorātu vērstai politikai - bet tādas politikas nav... Politiku un citus partiju darbības produktus aizstāj politiska reklāma - "mēs šiem politiķiem uztaisījām šādus klipus un jūs par šiem politiķiem nobalsojāt". Viss štokos! Nauda samaksāta, vara iegūta... Un kāpēc vispār divu (politiķu un reklamistu) attiecībās ir jājaucas trešajam (iedzīvotājiem)?

Mazliet atguvos, tagad varu atkal parakstīt. Man vienkārši ienāca galvā tāda viena lieta... Nu tikai tā, garāmejot... Jā, Stendzeniekam, draņķim, bija iespēja nereklamēt Šleseru, un tomēr viņš to darīja. Varēja atteikties, taču :((( Tomēr tādi, kā viņš, ir mazākumā. Lielais vairums cilvēku, bet jo īpaši – žurnālistu un mediju – ir apzinīgi. Viņi noteikti nebija naudas vergi, viņiem principi bija pirmajā vietā. Viņi apzinājās, ka ir pēdējais šķērslis Stendzenieka centieniem izskalot tautai smadzenes. Tādēļ mediji vienoti atteicās no LPPLC naudas un nepārraidīja/neievietoja/nepublicēja Šleseru slavinošos murgus. Tie nekādā gadījumā nepieņēma šo netīro naudu un neļāva Šleseram par 500 000 latu pārsniegt priekšvēlēšanu tēriņu griestus. Es no sirds apsveicu medijus ar šo spožo pilsoniskās apziņas panākumu! Tas ir piemērs visai progresīvajai cilvēcei.

WOW...

No kurienes nāk pārliecība, ka taisnība apriori ir trešajām personām, ne pasūtītājam vai izpildītājam? Un kāpēc vispār divu attiecībās ir jājaucas trešajam? Turpinot - kāpēc par notikumu, par kuru sabiedrībā izskan diametrāli pretēji viedokļi (vieniem tā likās jauka izklaide valdošajā negatīvisma jūrā, kamēr otri pastiprinot šo negatīvismu ierosināja krimināllietu) ir jāuzstāj uz savējo kā vienīgo pareizo? Tas ir apmēram tāpat kā vēlēšanās/konkursā/izsolē zaudējušie ķeras pie ieročiem un apšauj uzvarētājus (pasaulē gana daudz precedentu).

Kurā vietā te būtu "tauta"? Vai banka upurē savu un klienta peļņu, lai uzturētu "tautu"? Vai kuģa komanda pakļauj pasažierus briesmām, lai bezdarbniekiem būtu pabalsti? Vai ārstam neārstēt pacientu, jo labāk uzcelt vienu suņu patversmi? Prtātiņ, nāc mājās. -------------------------------------------------- ----- Nesapratu domu. Bet prātiņa mājās saukšana aizskāra. :( Tāpēc veltīju laiku šai atbildei. Profesionālā ētika ietver arī rūpes un atbildību par sevi, par savu darbaspēju uzturēšanu un attīstību. Bez klienta un pasūtītāja attiecībām profesionālā darbība nebūtu pilnīga. Bet šīs attiecības NAV PRETRUNĀ ar nepieciešamību un pienākumu nedarīt ļaunumu, izmantojot savas profesionālās iespējas. Varbūt kaut ko pārprotu, bet "tauta" Jūsu izteikuma kontekstā rada negatīvu iespaidu. Vai tas nozīmē, ka attiecībā pret trešajām personām (pret "tautu") profesionālā ētika nav spēkā? Tas nozīmētu, piemēram, ka veidojot politiskās reklāmas kampaņu vienīgais profesionālās darbības kritērijs būtu pasūtītāja/klienta iegūto balsu skaits un kontrolējamās vietas Saeimā? Bet atbildība trešo personu (ģimenes, kaimiņu, kolēģu, vecāku, līdzpilsoņu un nākošo paaudžu) priekšā par politiskās reklāmas ietekmē izveidotas valsts varas lēmumu kvalitāti NAV SPĒKĀ? Ja abstraģējamies no ētikas, kā no netveramām, subjektīvām izjūtām, tad varam aplūkot politiskās reklāmas veidotāja rīcību TIKAI naudas izteksmē. Ir par ko padomāt... 1) SPECIĀLISTU IESPĒJAS MŪSDIENU PASAULĒ. Apgalvoju, ka pieredzējis speciālists reklāmas un publiskās komunikācijas jomā (Latvijā varētu tādus atrast) spēj izdomāt un realizēt vēlēšanu kampaņas idejas, kuras sabiedrību vienkārši "noliktu uz lāpstiņām". (Līdzīgi, kāds no Latvijas ķīmiķiem vai enerģētiķiem spētu izdomāt kaut ko līdzīgu terora aktam ar būtiskām ekonomiskām sekām). Mūsdienās pat VIENS fiziski veikls īpatnis spēj uz vairākām stundām paralizēt satiksmi visā pilsētas centrā, vienkārši uzkāpjot tilta vantīs. Nerunāsim nemaz par pilota iespējām ietriekt lidmašīnu kādā svarīgā objektā - piemērs ir labi zināms. SECINĀJUMS: Šodienas pasaule ir vārīga, to viegli var satricināt un sapostīt pat niecīgs profesionāli kompetentu cilvēku skaits. 2) KĀPĒC NEIESTĀJAS GALS? Ja profesionāļiem ir šādas iespējas, kāpēc kāds tās neizmanto šantāžai un nerealizē līdz galam, radot šausmīgas sekas visiem? Tāpēc, ka profesionālā vide ir caurspīdīga - profesionāļi ātri pamana kļūdas un nepilnības kolēģu darbībā. Ja cilvēks kļūdās, viņam aizrāda. Ja cilvēks apzināti dara cūcības, viņu izraida no profesionāļu vides un viņam zūd iespēja būt situācijās, kurās viņa speciālās prasmes var nodarīt lielu postu. Speciālistiem rūp nozares reputācija un klientu uzticība, jo uz tām balstās stabili ienākumi, kuri veido speciālistu un viņu tuvienieku materiālo labklājību ilgtermiņā. 3) CIK MAKSĀ SPECIĀLISTA PĒDĒJAIS PAKALPOJUMS? Pieņemsim, ka ir klients, kurš no speciālista (reklāmas guru, ārsta, prokurora u.tml) grib nopirkt pakalpojumu, kurš acīmredzami kaitē nozares reputācijai un trešo personu interesēm. Cik maksātu šāds pakalpojums? Acīmredzami, ka cenai jāsedz speciālista turpmākajā darba mūžā paredzamie ienākumi, kurus viņš zaudēs kopā ar iespēju strādāt savā nozarē. Ja "specpakalpojums" būtiski kaitēs videi (ekonomiskā, ekoloģiskā, politiskā nozīmē), tad cenai jāsez arī speciālista un viņam tuvo cilvēku pārcelšanās un iekārtošanās kādā citā valstī. Ja klients vēlas nodrošināties no riska, ka citi speciālisti savlaicīgi pamanīs un neitralizēs "nopirktā" speciālista darbības, tad lielā cena pieaug vairākkārt un nav samērojama ar "neētiskā" pakalpojuma sniegto ieguvumu. Citiem vārdiem, pasaule ir stabila, jo tās postīšana maksātu pārāk dārgi esošajās tirgus cenās. Kāpēc atrodas cilvēki, kuri "pa lēto" apzināti piedāvā profesionāli "neētiskus" pakalpojumus? Daļa no viņiem ir diletanti-iesācēji, kuriem apreibusi galva no savas "kreativitātes un talantiem", bet vēl nav uzkrājusies profesionālā pieredza un izpratne par profesionālās vides darbības pamatprincipiem. Daļai ir sava personiska motivācija (kā kamikadzēm), bet šī motivācija ne vienmēr sakrīt ar klienta vajadzībām un mērķiem, tāpēc pakalpojums nerada gaidīto rezultātu. Daļa, iespējams, nav domājošas būtnes un vadās no principa - "patīk-gribu-daru", kā mušiņas, kuras lido uz lampiņas gaismu...

Ļoti pareizi uzrakstīts, ar vienu mazu niansi – visos punktos minētas pasūtītāja un klienta attiecības. Ārsts strādā pacientam, kurš par to maksā Banka strādā klientam (hahahaaa, īpaši šodien :)))), kas par to maksā un uztic savu naudu Kuģa komanda strādā pasažierim, kas par to maksā. Stendzenieks strādā klientam, kurš par to maksā. Kurā vietā te būtu "tauta"? Vai banka upurē savu un klienta peļņu, lai uzturētu "tautu"? Vai kuģa komanda pakļauj pasažierus briesmām, lai bezdarbniekiem būtu pabalsti? Vai ārstam neārstēt pacientu, jo labāk uzcelt vienu suņu patversmi? Prtātiņ, nāc mājās.

ljoti laba un preciiza karikatuura

Kā var aizmirst? :D Un kādēļ gan vajadzētu aizmirst, ja tās ir nedalāmas lietas? Stendzenieks ir Šlesera politiskais tēvs... vismaz reinkarnators.