Teātris ap 1.slimnīcu

Publiski jau izskanējuši minējumi un pat apgalvojumi, ka slimnīcas teritoriju iekārojuši naudīgi cilvēki un ka starp Šķēli un Šleseru notikusi mutiska vienošanās, ka viņi viens otram netraucēs ar slimnīcas teritoriju saistītajos nākotnes plānos. Protams, pagaidām tie ir tikai minējumi, bet gan jau laiks visu noliks savās vietās. Rīgas dome mēra un vicemēra personā pašlaik gan apgalvo, ka nepiekritīs slimnīcas slēgšanai, un Veselības ministrija esot apsolījusi domei oficiālu informāciju par slimnīcai piešķiramajiem līdzekļiem un rīdzinieku veselības aprūpi. Tikmēr domes partijas īpašu satraukumu neizrāda, vienīgi Pilsoniskā savienība (PS) ir pieprasījusi visus oficiālos datus par slimnīcā ieguldīto naudu un sniegtajiem pakalpojumiem. Domes PS frakcijas priekšsēdētāja vietnieks, ārsts Juris Viņķelis frakcijas nostāju skaidro, uzdodot jautājumu: „Kādas situācijas analīze ir pamatā lēmumam pārtraukt līgumu ar slimnīcu? Kas to ir pieņēmis? Veselības ministre? Vai varbūt tas ir koleģiāls Ministru kabineta lēmums?” Savukārt PS domes deputāte, ekonomisko zinātņu doktore un Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes docente Antra Sakne saka: „Rīgas 1.slimnīcas uzņemšanas nodaļa ir spējīga efektīvi funkcionēt arī lielu katastrofu gadījumos, ko nav iespējams īstenot abu lielāko Rīgā esošo slimnīcu uzņemšanas nodaļās. Pie izteikta finansējuma trūkuma varētu pastāvēt iespēja sašaurināt pašreiz esošo slimnīcas profilu, visnotaļ atstājot būtisku lomu tādām jomām, kā neatliekamās palīdzības nodrošināšana, akūtās kardioloģijas, ķirurģijas, neiroloģijas, oftalmoloģijas .c. svarīgu profilu nodrošināšanai Rīgas iedzīvotājiem.”Kamēr dažādās institūcijas gatavo pieprasīto informāciju, visi minētie skaitļi ir aptuveni un, iespējams, ka tie vēl mainīsies. Lieki piebilst, ka ministrei aprēķinu un konkrētu prognožu trūkums netraucē pieņemt lēmumus, apgalvojumus un pieprasīt no budžeta miljonus, tajā pašā laikā ignorējot premjera pieprasījumu – sniegt atskaiti par veselības aprūpei piešķirtās naudas izlietojumu.Tātad, kas ir zināms šobrīd? Rīgas domes labklājības departamenta Veselības aprūpes pārvaldes vadītājs Mārtiņš Rempe pagājušajā nedēļā domes Sociālo jautājumu komitejā informēja deputātus, ka 1. slimnīcas finansējums otrajam pusgadam faktiski ir tikai 27 procenti no pirmajā pusgadā piešķirtajiem līdzekļiem, bet no nākamā gada finansējums nav paredzēts vispār. Rīgas 1. slimnīca līdz šim ir sniegusi palīdzību 40 procentiem Rīgas pacientu, kuriem ir bijusi vajadzība pēc neatliekamās palīdzības. Pēc Rempes sacītā, Austrumu slimnīca un P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca nespēj apkalpot tādu pacientu skaitu, ja šos 40 procentus nāksies sadalīt „uz atlikušajām galviņām", turklāt 1. slimnīcai ir visaugstākā gultu noslodze – 95 procenti, kamēr abās minētajās slimnīcās tā esot ap 60 procentiem. Pēdējos gados slimnīcā ir ieguldītas milzīgs finansējums – tiek minēti aptuveni 4 miljoni latu, jo ir izveidota tā sauktā insulta vienība, akūtās kardioloģijas nodaļa jeb citiem vārdiem sakot, infarkta un insulta slimnieki slimnīcā saņem profesionālu augsta līmeņa neatliekamo palīdzību, arī uzņemšanas nodaļa tiek minēta kā labākā un modernākā Latvijā. Vēl jāpiebilst, ka slimnīcā ieguldīta arī Eiropas Savienības nauda, un trīspusējs līgums paredz, ka līdz 2011. gadam slimnīcas profilu nedrīkst mainīt, pretējā gadījumā Rīgas domei jeb nodokļu maksātājiem būs jāšķiras no ļoti lielas naudas. Ja vēl pieskaita klāt to, ka slimnīca atrodas pilsētas centrā, kas paātrina un atvieglo daļas slimnieku nokļūšanu slimnīcā ar neatliekamo palīdzību un ka turpmākajos mēnešos to slimnieku skaits, kuriem nāksies sniegt neatliekamo palīdzību, tikai pieaugs ( jo dažu nedēļu laikā pēkšņi esam saņēmuši maksas medicīnu), doma slēgt 1. slimnīcu šķiet vismaz absurda.Protams, Rīgā slimnīcu ir par daudz, taču nez kādēļ netiek runāts, piemēram, par Infektoloģijas centra, kas paslēpies zem aģentūras „cepures” un kura budžets gadā ir 11 miljoni latu, slēgšanu un pievienošanu kādai no slimnīcām. Kā zināms, prakse un pieredze jau sen citviet Eiropā un arī pasaulē ir pierādījusi, ka gan no finansējuma, gan no veselības aprūpes viedokļa pamatā ir vajadzīgas divas lietas: neatliekamās palīdzības un daudzprofilu slimnīcas, kur kā atsevišķas nodaļas ir gan infektoloģijas, gan tuberkulozes (ja tas vajadzīgs), gan arī daudzas citas specifisku jomu nodaļas. Latvijā tāds apvienojums nav pierasts, bet tas ļauj ietaupīt naudu un paver plašu speciālistu konsultāciju klāstu, kuri nav jāgaida no otras pilsētas malas.Lai kā, ir acīmredzami, ka lēmums par 1. slimnīcas slēgšanu ir aplams, un tam nav nekāda sakara ar veselības aprūpes reformu, kas domāta cilvēkiem. Maz ticams, ka ministre Rozentāle mainīs savu nostāju un darbības stilu, tādēļ mediķiem atliek vien pieprasīt viņas demisiju, ja vien gribam kaut skatbas, bet saprātīgas reformas medicīnas jomā.