***
Vakar vakarā sēdēju pie televizora, jo skatīties varēja visdažādākās interesantās lietas. Noslēdzās Pasaules čempionāts vieglatlētikā, malacis Vadims Vasiļevskis ar ceturto vietu šķēpmešanā! Tad ieslēdzu jauno šovu "Dziedi ar zvaigzni", lai gan zināju, ka tik uz laiku, jo pēc brīža sākās tomēr svarīgāks raidījums. Līdz dziedāšanai šovā labu laiku bija jāgaida (ja neskaita vakara vadītāju popsīgo ievadziesmiņu, kuras laikā vismaz man par pārsteigumu izrādījās, ka bijusī Alfa direktore Iveta Feldmane nevien prot dejot, bet arī tīri labi dzied), vispirms bija ļooooooooooooooooooti gara vāvuļošana par visu labo un jauko, kas šosezon būšot redzams attiecīgajā telekanālā. Pirmie konkurentu priekšnesumi lika saprast -- ja par kļūmīgu soli dejošanā var uz mirkli saviebties un tad skatīties tālāk, slikta dziedāšana tomēr ir nepanesama veselu divu vai trīs minūšu garumā. Nesaukšu nevienu uzvārdā, bet ...
***
Un tad pienāca mirklis aplūkoties, ko tad Latvijas Televīzija panākusi ar raidījumu "De Facto". Plaši publicētā nespēja raidījumam atrast otru vadītāju pagājušajā nedēļā bija pagalam apkaunojoša. Populārākais raidījums ēterā un nevar atrast vadītāju! Manuprāt, Ilze Nagla ar raidījuma vadīšanu tika galā gluži labi. Taču prātam neaptveramais LTV spices lēmums, no darba atbrīvot ārkārtīgi profesionālo režisori Artu Ģigu, kļuva pamanāms tajā brīdī, kad Sandijs Semjonovs sižetā par Krievijas investīcijām Latvijā tekstā stāstīja vienus ciparus, bet titros rādīja pavisam citus. Cik man zināms, kopā ar A. Ģigu no LTV patlaban grasās aiziet visnotaļ liels bars cilvēku, tajā skaitā dažas no pamanākajām ētera sejām. Goda vārds, es to saprast nevaru. Visā pasaulē televīzijas kopj un saudzē savas zvaigznes, bet Latvijas Televīzija tās dzen projām. "De Facto" ir būtisks raidījums arī tad, ja tas reizēm kāpj uz varžacīm tiem, kuri laizās pie politiskās siles, un saplosīt to plašāk nezināmu ambīciju vai procesu dēļ nudien nav un vēlreiz nav prāta darbs. Ļoti ceru, ka attiecīgās amatpersonas LTV tomēr atjēgsies un sapratīs, ka pāris sekunžu norāviens Valsts prezidenta zvēresta dienā nebija nekas tāds, kas nebūtu pietiekami bieži redzams pasaules lielākajos un arī profesionālākajos telekanālos. Galvu nocirst nevienam nevajadzēja. Savukārt, A. Ģigai inkriminētie hronometrāžas pārkāpumi -- nebūt ne pirmo reizi man nākas teikt, ka visa Latvijas Televīzija varētu aplūkot tos pašus pasaules lielākos un profesionālākos telekanālus un konstatēt, ka tur nu reiz nav tā, ka raidījumi sākas "kaut kad ap pulksten astoņiem", kā tas pietiekami bieži ir pie mums (un, starp citu, ne tikai LTV). Tas ir sistēmas jautājums, un A. Ģiga nekādā gadījumā nav vienīgā grēciniece, ja arī pataisīta par grēkāzi. Ļoti ceru, ka abas puses atradīs veidu, kā atkāpties no bezdibeņa. Latvijas politikā netrūkst to, kuri labprāt redzētu LTV aizejam, ne atnākam. Nevajadzētu būt tā, ka to pašu cer cilvēki pašā televīzijā. Esmu LTV patriots, man sāp sirds par to, kas tur patlaban notiek.