jauna seja, vēlamais vecums līdz 30 gadiem, gudrs, godīgs, izskatīgs, nav bijis politikā. Rīcībās noteikts, nekļūdās, prot pieņemt lēmumus, kas patīk visiem un nevienam nerada neērtības vai zaudējumus. Spēj īstenot radikālas reformas, nevienu neaizskarot. Strādā ilgi, smagi un par minimālo algu. Vislabāk bezpartejisks.
Pilnīgi noteikti nav vēlami:
iepriekšēja darbība politikā vai valsts pārvaldē (izņēmums I.Sudraba), piederība jebkādai politiskai partijai, raušanās pie varas (kā latviešiem nepieņemama īpašība), saistība ar Sorosu – lai arī studiju stipendijas veidā, uzkrājumi, darbs biznesā.
Savukārt CVK pieejamie vēlēšanu rezultāti liecina, ka, neskatoties uz iepriekšminēto, iespējams atbalsts arī:
smagos kriminālnoziegumos apsūdzētām personām, partijām, kas spēj masīvi investēt kampaņā (pat pārkāpjot likumu), oligarhiem, svarcēlājiem, lokomotīvēm, sadrumstalotībai, klaji nereāliem solījumiem, apšaubāmai reputācijai.
Pie šādiem uzstādījumiem neatbildēts paliek jautājums par sekojošām dilemmām:
1. Satversme nosaka, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder tautai, kas vismaz vārdos no tautas arī tiek atzinīgi novērtēs. Tomēr arvien skaļāk izskan viedoklis, ka vislabāk varu varētu īstenot viens spēcīgs līderis, piemēram, tautas vēlēts prezidents.
2. Likums nosaka, ka pilsoņi savu pārstāvniecību Saeimā iegūst caur politiskajām partijām, bet Latvijā politiskajās partijās darbojas vien nedaudz vairāk par 1% iedzīvotāju.
Redzu divus aktuālos risinājumus – aktīva un nekavējoša plaša sabiedrības iesaiste, arī politiskajās partijās. Ja tas nenotiek, tad atliek vien sludināt konkursu "Meklējam Latvijas Ugo Čavesu" ar visām no tā izrietošajām sekām.