Nobela prēmiju piešķīra par eksperimentiem ar pelēm, taču cilmes šūnas ir arī cilvēkiem, un zinātnieki jau labu laiku pēta to, kā šīs šūnas var izmantot, lai ārstētu Alcheimera slimību, organisma paralīzi un citas briesmīgas likstas. Vai pareizāk sakot, viņi to pētītu, ja vien pateicoties "kristiešiem" un viņu pārstāvim Vašingtonā "prezidentam" Dž. Bušam, šis process nebūtu aizliegts. Jautājat kāpēc? Tāpēc, ka arī cilmes šūnu ir radījis Dievs, un cilvēkam iejaukties Dieva radībā esot grēcīgi. Tas nekas, ka cilmes šūna pati par sevi dzīvot nav spējīga, tas nekas, ka šī ir milzīgi daudzsološa medicīnas joma -- "kristiešiem" tas skaitās nepieņemami un viss. Arī mūsu valstī reizēm redzam, kas notiek, ja valsts aizmirst, ka baznīca no tās ir atšķirta, bet Amerikā, manuprāt, šie "kristieši" nodarbojas ar noziegumu pret cilvēci. Ļoti labi, ka Nobela prēmijas piešķir zinātnieki, nevis pašiecelti "morāles" aizstāvji.
***
Būtu jauki, ja cilmes šūnas vai jebkādas citas šūnas varētu pārdēstīt cilvēka smadzenēs, lai aizpildītu tur esošo caurumu. Tad varbūt samazinātos mūsu satiksmes ministra elpu aizraujošā bezkaunība. Šlesers jau izsenis ir paskaidrojis, ka pareizā attieksme politikā ir "pedāli grīdā", un šoreiz šis raķetiski traktoriskais tanks cenšas uzbraukt Valsts kontrolierei. Nav nekas jauns. Ja "pedāli grīdā" nozīmē piekukuļot Jūrmalas domes deputātu, tad Šlesers ir gatavs to diskutēt pa telefonu. Ja tas nozīmē pārkāpt Eiropas Savienības noteikumus un pašam sevi reklamēt uz šiltēm, kurās pastāstīts par labiem ES darbiem, tad Šlesers ir gatavs pārkāpt Eiropas Savienības noteikumus un pašam sevi reklamēt uz šiltēm. Ja tas nozīmē pārkāpt tos pašus noteikumus un vienpersoniski no ministrijas rezerves fonda paņemt miljonu latu un pārdalīt to "savējām" pašvaldībām, tad Šlesers ir gatavs pārkāpt tos pašus noteikumus un vienpersoniski pārdalīt naudu. Ja tas nozīmē pārkvalificēties par homofobu, lai gūtu atbalstu no valstiski apšaubāmām sektām, tad Šlesers ir gatavs pārkvalificēties par homofobu. Ja tas nozīmē pārtērēties Saeimas vēlēšanās par daudziem desmitiem tūkstošu latu, tad Šlesers tā dara. Un, ja tas nozīmē uzbrukt Valsts kontrolei, tad Šlesers ir gatavs darīt arī tā. Apsūdzēt Valsts kontroli vārdā nenosauktu "ekonomisku grupējumu" bīdīšanā -- tas noteikti nav valstvīra cienīgi, un būtu pat jāsaka, ka tas ir bīstami. Pašreizējai valdošajai kliķei ir untums, censties diskreditēt visas iestādes pēc kārtas, kuras izmeklē tās un tās locekļu nedarbus. Lielāks skaits smadzeņu šūnu varbūt ļautu saprast, ka viņi amatā nebūs mūžīgi, bet likuma aizsardzība mūsu valstī būs vajadzīga vienmēr. Cita starpā šodien Atkarīgā Rīta Avīze ir izsecinājusi, ka gandrīz vai nevienā valstī pasaulē cīņa pret korupciju neesot efektīvāka, kā pie mums. Ja tā secina "Ventspils interešu" galvenā pārstāve Latvijā, tad vēl jo vairāk ir skaidrs, ka nepamatoti uzbrukumi šīm instancēm ir labākajā gadījumā nepārdomāti, bet sliktākajā -- apzināti graujoši.
Tas liek domāt, ka papildu šūnas smadzenēs būtu vajadzīgas arī Mūsu Premjeram. Reiz viņš jau sasparojās un Šleseru izmeta no valdības -- tas bija pēc Jūrmalgeitas skandāla, un vairāk laikam Mūsu Premjers darīt nevarēja, jo otrs kukuļošanas diskutētājs bija pārkvalificējies par savas partijas "ierindas biedru", un no šāda amata laikam viņu padzīt nevarēja. Taču arī šoreiz šmuce ir liela. Un mums nākas lasīt, ka Mūsu Premjeram par valdības pārkārtošanu domājot, tieši satiksmes ministrs varot justies pats drošākais savā krēslā. Par to jau laikam nav jājūtas pārsteigtam. Mūsu Premjera valdošās bandas oponenti, tā mums regulāri pastāsta dažādi ministri un Saeimas deputāti, vienkārši ir pārāk neaptēsti, lai saprastu lielisko darbu, kāds valdībā un Saeimā tiek veikts. Taču par pašapmānu Nobela prēmijas neviens nepiešķir. Un labi, ka tā.
Jauku visiem dienu!