Diemžēl, Kalvīša brašā celšanās no viņa paša noguruma un vēsā cinisma nāk par vēlu. Kāpēc Kalvīša izlēmīgā rīcība seko tikai tad, kad situācija ir patiešām kritiska? Kāpēc valdība jau pagājušajā rudenī aktīvi nerīkojās, lai jau to reiz spertu tos „būtiskos soļus“? Atbilde viena—Kalvītim ir trūkusi drosme un izlēmība. Iespējams, tagad šie soļi būs sāpīgāki nekā tie varēja būt pagājušā gada rudenī.
Kalvīša vārdi skan kā pērkona dārdi, tikai ticība tam, ka vārdiem sekos reāla rīcība, ir neliela. Pirmais pārbaudījums Kalvīša un valdības apņēmībai (jautājums vai tāda ir?) apkarot inflāciju būs viņu attieksme ne tikai pret ierēdņu, bet arī pret augstāko valsts amatpersonu algu palielināšanu un ministriju tēriņu samazināšanu. Ja valdība piekritīs un Saeima akceptēs par 15 reizēm pieaugošo Saeimas darbinieku prēmiju budžetu un Valsts prezidenta kancelejas uzpūsto algu pieaugumu, tad visi „drastiskie pasākumi“ izčākstēs. Vienu soli, lai „ekonomētu“ līdzekļus, valdība jau spērusi, atcēlusi starptautisko pretkorupcijas konferenci (savāds lēmums). Cerams, ka taupība patiešām nekļūs par izrādīšanos un politiski neērtu tēmu noklusēšanas instrumentu.