Bļitkotāju vairs nav, Buļļupē tīklu vairāk nekā parasts, Bolderājā iedzīvotāji priecājas par gulbjiem, Mīlestības saliņā kāds uzslējis telti, melns Mihails Kutuzovs Daugavā iekrauj ogles. Kāds virs Spilves lidlauka izpilda vingrinājumu „Pieskaries un ej”. Tur, kur kādreiz Andrejostā labību iekrāva, tagad izkrauj šķembas ceļu būvei. Droši vien, priekš ACB, nodomāju.
Par spīti faktam, ka Krievu salā uzsūknēti smilšu kalni, ūdeņi ir pilni ar putniem, daudzi kliedz arī virs Preses nama. Funts man jau stāstīja, ka tie nav tikai zīriņi. Funts visu ko zina par putniem, visādus eksotiskus putnus ir redzējis Latvijā un ziņojis par Talsu puses pelikānu. Bet es šodien redzēju kaut ko vēl eksotiskāku.
Iepretī konteineru terminālim ir pietauvojusies Valda. Tās mastā plīvo Latvijas (jo ir tajā ciemos) un Antigvas karogs, vismaz tā man šķiet, jo kā pieraksta osta uz zaļganā borta norādīta Sentdžonsa, kura, kā zināms, ir Karību salu Antigvas un Barbudas galvaspilsēta. Kuģis ir neliels, tāds, kas būtu pa spēkam kādam latvietim, vienam vai kopā ar kādu Kipras krievu investoru. Noteikti ne tāds, kas vestu kravas no Sentdžonsas uz Rīgu. Jo vienīgā krava, ko atmaksātos vest tādu gaisa gabalu, būtu kokaīns.
Izskaidrojums, kāpēc Antigvas Valda stāv tik netālu no Rīgas pils, ir fakts, ka lētais karogs Latvijā netiek piedāvāts. Un no tā cieš gan Latvijas ekonomika, gan Latvijas jūrnieki.
Jūrnieki, kuri strādā uz kuģiem, kas reģistrēti zem Latvijas karoga, visus nodokļus maksā no divām minimālajām mēnešalgām. Jūrniekiem, kuri strādā zem citu valstu karogiem, Latvijas normatīvie akti paredz 23 % ienākuma nodokli. Iespēju samaksāt sociālo nodokli pašam par sevi nepastāv, jo normatīvajos aktos tas nav paredzēts. Tātad, pat samaksājot ienākuma nodokli, jūrnieks paliek bez sociālajām garantijām. Vienīgā iespēja nodrošināt savas vecumdienas ir trešais pensiju līmenis. Jūrnieks nav sociāli aizsargāts gadījumos, ja viņš zaudē veselību vai nokļūst Somālijas pirātu gūstā. Labākajā gadījumā jūrnieks saņem kompensāciju no darba devēja.
Ko darīt? Atcelt 23 % ienākumu nodokli jūrniekiem. Būtiski, ka šāda prakse pastāv vairākās Eiropas Savienības valstīs, tostarp Lietuvā, Igaunijā, Kiprā, Grieķijā, Maltā. Parasti ikviens jūrnieks 2/3 katra kalendārā gada pavada jūrā, un jūrniekam ar Latvijas valsti tikpat kā nav savstarpējas saiknes, kas attaisnotu ienākuma nodokļa iekasēšanu: drošība uz kuģa ir pašu jūrnieku rokās, citas personas (īpaši no valsts puses) iesaistās ļoti reti. Piemēram, ugunsdzēsēji ugunsgrēka gadījumā no Latvijas depo neatbrauks, ja kuģis grimst, tad glābšana tiek organizēta pēc kapteiņa iniciatīvas, ģimenes ārsta, traumatologa vai pat personas, kas ieguvusi medicīnisko izglītību, uz kuģa nav, un saņemt kvalitatīvu medicīnisko palīdzību var tikai ostā, visticamāk, ja ir paša pirkta apdrošināšanas polise.
Vajag iestrādāt normatīvajos aktos normu, ka jūrniekam ir jāmaksā sociālais nodoklis (piemēram, 9 % no algas ).
Šeit būtu lietderīgi iegūt un apkopot informāciju no Centrālās statistiskās pārvaldes: cik daudz personu strādā jūrā, kādos amatos, kāda ir personu kvalifikācija, zem kādiem karogiem iet, cik daudz finanšu resursu tie ieved Latvijā.
Aptaujājot jūrniekus līdz šim, proporcijas ir šādas: 20 % - vecākie virsnieki (mēnešalga apmēram 7500-8500 $), 20 % - virsnieki (mēnešalga apmēram 3800 $), 60 % - ierindas speciālisti (mēnešalga apmēram 2000 $).
Pieņemot, ka Latvijā aktīvo jūrnieku skaits ir apmēram 25 000 un tie strādā vidēji 7.5 mēnešus gadā, katru gadu valstī ieplūst apmēram 89 miljoni $. Iekasējot sociālo nodokli 9 % apmērā, Valsts Kase katru gadu saņemtu apmēram 8 miljonus $. Tie ir stabili ienākumi, kurus neapdraud vietējo gadu treknums vai liesums. Jāapsver iespēja atjaunot iepriekšējo sistēmu, kad jūrnieks varēja pensionēties 55 gadu vecumā, ja jūrā nostrādāti 25 gadi. Tas mudinātu jūrniekus ilgāku laiku strādāt jūrā, līdz ar to arī nodokļos nomaksātie finanšu resursi būtu apjomīgāki. Starp citu, ienākumu legalizācija pašiem jūrniekiem beidzot ļautu Latvijā saņemt kredītus, kas līdz šim bijis liegts plānās VID izziņas dēļ.
Izglītība. Zvaigzne ABC katru gadu vairākās variācijās izdod grāmatas tai pašai pamatskolas klasei, bet krāsainākas, bet jūrniecībā grāmatu latviešu valodā nav vispār. Par prakses vietām runāt nenākas, jo Krūzenšterna un Sedova Rīgas brīvostā vairs nav, savukārt, zvejas kuģi tiek sagriezti aizvien biežāk. Protams, ir iespēja praktizēties pie ukraiņu un moldāvu metinātājiem kuģu būvētavā, bet, tas nav īsti tas, ko vajag.
Jauniešu – topošo jūrnieku - intereses iemesls parasti ir labs atalgojums. Taču pastāv bažas, ko darīt, kad pienāk laiks beigt darbu jūrā un turpināt darbu krastā. ES valstu prakse liecina, ka parasti persona jūrā brauc apmēram līdz 35 gadu vecumam. Līdz šim laikam jūrnieks iegūst jau kapteiņa vai vecākā mehāniķa pieredzi, atrisina savas materiālas saistības ar kredītiestādēm un sāk meklēt darbu krastā. Savukārt Latvijā jūrniekam, kurš gadiem ilgi ir braucis jūrā, atrast darbu krastā jūrniecības nozarē, kas vismaz daļēji būtu finansiāli līdzvērtīgs darbam jūrā, ir tikpat kā neiespējami.
Kuģu kompāniju piesaiste Latvijai. Latvijai nav tik daudz finanšu līdzekļu, lai izveidotu vairākas kuģošanas kompānijas. Tāpēc ir jādomā, kā piesaistīt svešus kuģu īpašniekus zem Latvijas karoga.
Tādas valstis kā Panama un Libērija tiek uzskatītas par lielvalstīm pēc šajās valstīs reģistrēto kuģu skaita, kaut gan savu kuģu tām tikpat kā nav. Panama un Libērija gūst ievērojamus ienākumus, veicot sava karoga jeb savā valstī reģistrēto kuģu uzraudzību, saņemot reģistrācijas samaksu, karoga nodevu un samaksu, kas ir saistīta ar karoga sertifikātiem un dokumentāciju (piemēram, ārzemju jūrnieku diplomu apstiprinājumi, dažādi kuģu žurnāli, kas ir obligāti uz kuģa).
Piemēram, kuģa karoga izmaksas Panamā ir šādas: kuģa ikgadējā karoga valsts nodeva apmēram 5000 $ gadā, katram kuģa ekipāžas loceklim ir jānodrošina nacionālie diplomi. Virsniekiem tas ir vismaz 100$ par vienību, ierindniekiem – vismaz 50$ par vienību. Ekipāža parasti sastāv no 22 cilvēkiem, no kuriem 8 ir virsnieki. Pie reģistrācijas zem karoga nāk papildus ieņēmumi, kas atkarīgi no kuģa tonnāžas – jo lielāks kuģis, jo lielākas nodevas.
Galu galā, pats vienkāršākais: Latvijas normatīvajiem aktiem jūrniecības jomā jābūt pieejamiem angļu valodā. Beidzot.
Tādi darbi darāmi pirms Rīgā pietauvojas Valda no Liepājas.