Mans viedoklis ir tieši pretējs – īstas demokrātijas Latvijā līdz šim ir bijis par maz. Valsts vara līdz šim bijusi koncentrēta atsevišķu bagātu cilvēku rokās. Šie cilvēki, izmantojot savu politisko ietekmi, ir radījuši sistēmu, kas diezgan ilgu laiku ļāva tiem netraucēti saimniekot Latvijā. Bija radīta ērta lokomotīvju sistēma, lai Saeimā iedabūt sev paklausīgu balsošanas mašīnu. Joprojām pastāv ļoti liberāli partiju finansēšanas un priekšvēlēšanu aģitācijas likumi, kas ļauj grandiozos apmēros apstrādāt vēlētājus. Izveidota paklausīgu ierēdņu armija, kuru karjeras izaugsme ir tieši atkarīga no lojalitātes konkrētam politiskam spēkam. Radīta efektīva pašvaldību finansēšanas kartība, kur lielākā pīrāga daļa tiek piešķirta „pareizajām” pašvaldībām. Tas viss līdz šim ir nodrošinājis ietekmīgu shēmotāju un tiem pietuvināto cilvēku varu un labklājību, bet nekādi nav kalpojis kopējām sabiedrības interesēm vai veicinājis Latvijas attīstību. Nav brīnums, ka daļai sabiedrības pret šādu sistēmu šķiet neiespējami cīnīties un parādās vēlme pēc radikālām pārmaiņām.
Pāreja uz prezidentālas valsts modeli vai kaut vai tikai tautas vēlētu prezidentu iepriekšminētos varas kontroles mehānismus nemazina. Tieši otrādi, pastāvot pašreizējai milzīgajai naudas ietekmei politikā, tā var palīdzēt atsevišķiem bagātniekiem sagrābt un noturēt vēl lielāku varu, nekā tā ir bijusi līdz šim. Ja var nopirkt Saeimas vēlēšanas, tad nopirkt prezidenta vēlēšanas komplektā ar pašu prezidentu būs vēl vieglāk.
Pilsoniskās savienības programma ir par tautas vēlētu prezidentu, saglabājot Latvijas kā parlamentāras valsts iekārtu, jo pašreizējā prezidentu meklēšana pa kaktiem un zoodārzos nav ne laba, ne demokrātiska un nedara godu Latvijai. Tomēr pirms to mainīt ir citas prioritātes un priekšdarbi, lai uzlabotu demokrātiju Latvijā. Šie darbi ir:
1. Turpināt uzlabojumus Saeimas vēlēšanu sistēmā, kas tuvinātu deputātus vēlētājiem (piemēram, parēja uz mazākiem vēlēšanu apgabaliem);
2. Partiju finansēšanas jautājumu sakārtošana, ieviešot valsts finansējumu un mazinot lielo privāto finansētāju ietekmi;
3. Priekšvēlēšanu aģitācijas jautājumu sakārtošana, paplašinot tēriņu griestos ieskaitāmas priekšvēlēšanu izmaksas, ierobežojot reklāmu televīzijā un radio un ierobežojot slēpto reklāmu;
4. Augstākās valsts ierēdniecības politiskās neitralitātes nodrošināšana.
Šīs pārmaiņas ir drošāks ceļš uz sabiedrības un valsts interesēm atbilstošu valsts pārvaldi, nekā lielākas varas nodošana viena cilvēka rokās.
Es aicinu pievienoties prasībai par lielākas varas un ietekmes piešķiršanu tautai!