No pieciem stratēģiskajiem mērķiem man sevišķi patika otrais. Proti, ministrs uzstādīja ambiciozu mērķi panākt, ka Latvijā ir lētākā un efektīvākā veselības aprūpes sistēma Eiropas Savienībā (ES). Man, protams, patīk ambiciozi mērķi, bet, zinot reālo situāciju šajā un citās nozarēs, kaut kā sanāca nedaudz smiekli un dusmas. Pašreizējā kritiskajā situācijā, kad vēlamies panākt, lai iedzīvotājs var savlaikus tikt pie ārsta, ministrs runā par Latviju kā piemēru citām ES valstīm... Māsterplāns veselības aprūpē gadiem ir pazudis ierēdņu atvilktnēs un nav īstenots. Tāpat kā izglītības sistēmā, visiem viss ir zināms, bet nekas nenotiek, nekas netiek darīts. Tas, ar ko mēs nodarbojamies valsts pārvaldē, atgādina ES sarunu vešanu ar Turciju, proti, kā atrast iemeslus, lai nenonāktu pie vajadzīgā rezultāta. Un tā gadiem ilgi. Ja runājam par Rīgas domi, tad viena no svarīgākajām tēmām ir – vai drīkst sēdēt zālē? Skolās joprojām spriež un spriež, un spriež, ka naudai jāseko skolēnam, bet veselībā esot jārādot piemērs Eiropai. Tajā pašā laikā, kad jautāju nu jau bijušajam Tautas partijas ministram Eglītim, kuras slimnīcas tad slēgs, viņš atrauca, ka jūlijā pateikšot. Pēkšņi demisija, bet (!) pirms demisijas arī tiek parakstīts saraksts par slimnīcām, kuras tiks slēgtas. Dīvainā kārtā tās ir slimnīcas, kur Tautas partijai vēlēšanās negāja tik labi. Arī pats lēmums Tautas partijas stilā, paklusām un ātri, bet savā labā. Tagad atnāks Rozentāle, kas varēs atsaukties uz iepriekš pieņemtiem lēmumiem un nevajadzēs vairs būt atbildīgai par to, kas jau izdarīts. Atkal Tautas partijas stilā, bet tas vairs nav nekas jauns.
Nabaga jauno veselības ministru sagaida grūti laiki. Nāksies atbildēt par visu iepriekšējo, jo veselības aprūpe ir jau gadiem ilgi bijusi Tautas partijas „jājamzirdziņš”, bet vienīgais rezultāts ir novēlotas reformas un patreizējos apstākļos arvien sliktāka situācija attiecībā uz iedzīvotāju aprūpi. Arvien vairāk pakalpojumi ir tikai par naudu, rindas kļūst garākas, bet tauta nabadzīgāka. Nav jābūt gaišreģim, lai pateiktu, ka stratēģiskais plāns par lētāko un efektīvāko veselības aprūpi ES drīzāk atgādina 1936. gada Staļina konstitūciju, kura arī bija visdemokrātiskākā konstitūcija pasaulē. Tikai tā nebija domāta cilvēkiem. Arī Latvijas veselības aprūpe arvien mazāk ir domāta cilvēkiem.