Apstiprinātas partijas "Visu Latvijai!" 5. kopsapulcē 13.12.2009. Ogrē
Mērķis: Programmas mērķis ir nodrošināt latviešu tautas ilgtermiņa attīstību savā zemē. Valstī jāveic ekonomikas pārveide un strauja reālās, nevis spekulatīvās ekonomikas attīstība. Pirmā un galvenā prioritāte ir nodrošināt nepieciešamās investīcijas un finansējumu izglītībā – veidojot ilgtermiņa ieguldījumu cilvēkresursos, jo izglītība ir nozīmīgs instruments ekonomiskās attīstības nodrošināšanai, kas reizē ietekmē iedzīvotāju labklājību, dzīves kvalitāti, kā arī veido sabiedrības attieksmes un vērtības. Tikpat būtiski ir nodrošināt aizbraukušo latviešu atgriešanos mājās, kas iespējams, tikai radot darba vietas, kā arī ilgtermiņā - demogrāfiskās situācijas uzlabošana, izmantojot gan attiecīgu nodokļu un pabalstu sistēmu, gan citus atbalsta pasākumus.
Redzējums: Latvija kā pasaules sabiedrības daļa ar visos reģionos attīstītām sakaru iespējām. Valstī ir attīstīta inovatīva ražošana, kas cieši saistīta ar mūsdienīgu izglītības sistēmu. Vienlaikus sekmīgi darbojas arī citi ekonomikas sektori – lauksaimniecība, mežsaimniecība, pārtikas pārstrāde un tūrisms. Latvijas enerģētika balstās uz arvien pieaugošu atjaunojamo energoresursu, īpaši biomasas, izmantošanu, kā arī augstu energoefektivitāti. Ir atjaunota uzticība valsts varai, un iedzīvotāji ir lepni par savu valsti.
Pamatnostādnes tiks izmantotas, izstrādājot gan visaptverošu partijas „Visu Latvijai!” programmu, gan arī programmu Saeimas vēlēšanām.
Uzdevumi, lai sasniegtu mērķi:
1) Efektīvas valsts pārvaldes nodrošināšana. Valdība bez sabiedrības uzticības nevar izvest valsti no krīzes, tādēļ viens no nozīmīgākajiem uzdevumiem ir uzticības atjaunošana. Lai īstenotu šajā programmā minētās prioritātes, valsts nevarēs atļauties dārgu un neefektīvu valsts pārvaldi. Nepieciešama birokrātijas būtiska samazināšana un administratīvo procesu paātrināšana, izmantojot gan procesu automatizāciju, gan lieku procedūru samazināšanu. Krīze ir ne tikai pārbaudījums, bet arī iespēja valsts aparāta kompleksai pārbūvei. Valsts darbosies efektīvi, ja valsts pārvaldē strādājošos izdosies iesaistīt kopīgo mērķu sasniegšanā un radīt entuziasmu. Institūciju reformas jāpabeidz ātri, nodrošinot turpmāku stabilitāti. Korupcijas riski mazināmi, vienkāršojot procedūras un padarot tās pārredzamas – viss process pārskatāms tiešsaistē. Valsts darbinieka atalgojumam jākļūst atkarīgam no izmērāmiem darba rezultātiem. Papildus korupcijas risku novēršanai nepieciešama nesaudzīga korupcijas apkarošana, kā arī valsts pārvaldes depolitizācija. Būtiska loma valsts attīstības nodrošināšanā ir tautas vēlētam prezidentam, kas atbild par valsts ilgtermiņa stratēģiju un ārpolitiku, bet krīzes gadījumā uzņemas arī Ministru prezidenta funkcijas. Šādi reformētai valsts pārvaldei Valsts prezidenta vadībā jāspēj daudz efektīvāk aizstāvēt Latvijas intereses Eiropas Savienībā, tai skaitā novēršot diskrimināciju Latvijas lauksaimniekiem.
2) Mūsdienīgi sakari. Valstī jāattīsta sakaru iespējas - platjoslas internets visā valsts teritorijā bez maksas vai subsidēts, kas ir būtisks nosacījums, lai neturpinātos lauku rajonu depopulācija. Vienkāršots E - paraksts jāievieš lietotājiem bez maksas un jānosaka kā obligāts saziņā starp valsts institūcijām. Ja iespējams, darba vietās jāatļauj brīvs darba laika režīms (jo darbinieku novērtējums balstās uz rezultātiem nevis atsēdēto laiku), kas bez citām priekšrocībām arī samazina satiksmes sastrēgumus. Valstī jāveido vienota savstarpēji integrēta datu bāzu sistēma. Plaši izmantojamas E- demokrātijas iespējas nodrošinot sabiedrības līdzdalību komentējot dokumentu projektus, E- vēlēšanas, E – referendumi gan valsts līmenī, gan reģionāli. Vienlaikus rūpīgi jāizvērtē ieguvumus un izmaksas, nepieļaujot nepamatoti dārgu un dublējošu e- projektu attīstību.
3) Satiksmes attīstība. Satiksmes joma formāli ir bijusi daudzu līdzšinējo politiķu prioritāte, taču rezultāti, gan korupcijas, gan nepamatotu risinājumu dēļ nav bijuši optimāli. Jānodrošina reāla konkurence ceļu būvētāju starpā, lai ar esošajiem līdzekļiem varētu rekonstruēt vairāk ceļu, neaizmirstot lauku ceļu atjaunošanu. Lielāks uzsvars jāvelta satiksmes organizācijai, datorizētiem satiksmes organizācijas modeļiem. Gan valsts iekšienē, gan Eiropas virzienā jāattīsta ātrgaitas pasažieru vilcienu satiksme, īpašu uzmanību pievēršot Rail Baltica projektam. Transportā jāveicina pašu ražotas biodegvielas izmantošana, kā arī elektrotransporta attīstība. Valstij jāveicina ostu attīstība un tranzīta iespējas.
4) Enerģētikas politika – mazināt Krievijas ietekmi. Enerģētiska ir ne tikai viens no centrālajiem ekonomikas modernizācijas jautājumiem, bet arī Latvijas faktiskās neatkarības nodrošinājums, tādēļ būtiski jāsamazina atkarība no Krievijas gāzes, kuras cena un piegādes drošība ir neprognozējama. Tādēļ sistemātiski jāveic pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem gan siltuma, gan elektrības ražošanā, vienlaikus plānveidīgi investējot ēku energoefektivitātē, taču orientējoties uz kompleksiem, mūsdienīgiem risinājumiem, nevis nekvalitatīvu siltināšanu, nerūpējoties par iekšējo mikroklimatu. Zema energopatēriņa ēku būvniecībai un esošo ēku renovācijai ir iespēja kļūt arī par Latvijas eksporta produktu. Jāveicina būtiska energoefektivitātes uzlabošana ražošanas sektorā. Nav nepieciešama jaunu jaudīgu fosilā kurināmā elektrostaciju būvniecība, valstij orientējoties uz decentralizētu enerģētikas sistēmu (energoefektivitāte, mikrokoģenerācija, atjaunojamo resursu izmantošana, saules baterijas u.t.t.). Jāveicina viedo tīklu attīstība, izmantojot Eiropas valstu pieredzi un standartus. Jānosaka ilgtermiņa nemainīgi nosacījumi atjaunojamo energoresursu atbalstam, lai efektīvāk izmatotu līdzekļus un mazinātu korupcijas risku, vairāk orientējoties uz investīciju atbalstu, mazāk atbalsta tarifu. Svarīgi ir izvērtēt nākotnes tehnoloģiju iespējas, tādēļ vecināma kompetences centru attīstība. Pamatojoties uz zinātnieku pētījumiem, gan valstī kopumā, gan visās pašvaldībās jāizstrādā enerģētikas attīstības plāni, lai investīcijas tiktu veiktas koordinēti un maksimāli efektīvi. Ēku energoefektivitāte jānosaka kā obligāta prasība un jāveicina energoservisa kompāniju attīstība, lai piesaistītu šai jomai privātās investīcijas. Jānodrošina valsts atbalsts siltumsūkņu, saules kolektoru, granulu katlu u.c. atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai mājsaimniecību līmenī, aizvietojot dabas gāzi.
5) Inovāciju attīstība un zinātne. Valstij jānodrošina gan fundamentālās zinātnes, gan arī pielietojamo pētījumu attīstība. Jānovērš pārrāvums, kas rodas no jaunradīta produkta izgudrošanas līdz praktiskam tirgus risinājumam. Tāpēc jāveido inovatīvu produktu finansēšanas sistēma, veicinot riska kapitāla fondu izveidi, kas piešķir grantus uzņēmējiem inovatīvu produktu radīšanai un ieviešanai ražošanā kopīgi ar Latvijas zinātniekiem
6) Nodokļu un makroekonomiskā politika. Steidzami ir jāpārcērt negatīvā attīstības spirāle – budžeta izdevumu samazinājums, tālāks ekonomikas samazinājums, atkal budžeta izdevumu samazinājums. Tāpēc nepieciešama nodokļu politika, kas veicina uzņēmējdarbību un attīstību – sākotnēji riskējot ar valsts ieņēmumu samazināšanos. Valstij jāpiedāvā visaptveroša vienošanās ar uzņēmējus pārstāvošām organizācijām – valsts no savas puses samazina nodokļus, uzņēmēji tos maksā. Nodokļu slogs jāpārvirza no darbaspēka uz īpašumu, taču tas jāveic samērīgi, lai ar nepārdomātiem lēmumiem neizspiestu latviešus no viņu īpašumiem, kā arī neradītu papildus šķēršļus uzņēmējdarbībai. Nodokļus var paaugstināt greznumlietām, spekulatīviem darījumiem, dividendēm, ražošanā neizmantojamam nekustāmam īpašumam. Lai veicinātu valsts enerģētisko neatkarību, pakāpeniski palielināms nodoklis fosilajam kurināmajam, vienlaikus valstiski atbalstot gan ēku siltināšanu, gan enerģijas avotu nomaiņu, lai šis nodokļa pieaugums nepalielinātu sociālo spriedzi. Pakāpeniski ieviešot progresīvo iedzīvotāju ienākumu nodokli, vienlaikus jāparedz būtiskas nodokļu atlaides par katru bērnu. Eiropas Savienības struktūrfondu un klimata pārmaiņu ekonomisko instrumentu līdzekļu izmantošanai maksimāli jāveicina valsts reālās ekonomikas finansēšana un attīstība, īpaši enerģētikas jomā. Īstermiņa galvenais uzdevums ir kreditēšanas iespēju atjaunošana uzņēmējiem. Lauku apvidos svarīga ir krājaizdevu sabiedrību attīstība.
7) Lauksaimniecība un mežsaimniecība – nodrošināt labas attīstības iespējas. Ņemot vērā ilgtermiņa gaidāmo pārtikas trūkumu pasaulē, būtiska loma ir lauksaimniecības attīstībai. Jāveido nākotnē orientēta lauksaimniecības politika (analizējot pārtikas produktu resursus pasaulē, enerģētiskās kultūras, modernās tehnoloģijas). Latvijai jācenšas vairāk orientēties uz bioloģisko lauksaimniecību, veidojot visu valsti kā no ģenētiski modificētiem organismiem brīvu zonu. Jānovērš situācija, ka lauksaimnieki ir nabadzīgāki kā pārējie valsts iedzīvotāji. Būtiska loma ir arī mežu racionālai izmantošanai. Meži ir nozīmīgs enerģētisks resurss. Jāveicina arī cita veida rūpniecības attīstība, izmantojot koksnes resursus, taču tai jābūt ar augstu pievienotu vērtību, nevis neapstrādātu kokmateriālu eksportam.
8) Sociālā politika - ekonomiskie pasākumi dzimstības veicināšanai, nelabvēlīgo demogrāfisko tendenču kompensēšana. Nodokļu sistēma un citi atbalsta pasākumi jāveido tā, lai bērni ģimenei nebūtu ekonomiski neizdevīgi. Taču, lai kompensētu nelabvēlīgo demogrāfisko tendenču ietekmi uz valsts ekonomiku, jāveicina visu iedzīvotāju iesaiste dažāda līmeņa produktīvās aktivitātēs (pensionāri, invalīdi, sievietes dekrēta atvaļinājumā, mājsaimnieces u.c.), jo arī dzimstības drīza uzlabošanās nevarēs novērst zemas dzimstības negatīvās sekas ilgākā laika periodā. Jaunās komunikāciju iespējas, brīvprātīgo organizācijas var radīt pašrealizācijas iespējas un piepildījumu arī iedzīvotājiem, kuri vecuma vai kustību traucējumu dēļ ir atstumti no sabiedriskās dzīves. Jāizstrādā ekonomiski pamatots risinājums pensiju sistēmas attīstībai un ilgtspējīgai veselības aprūpes sistēmai. Veselības pakalpojumu jomā jāorientējas arī uz pakalpojumu piedāvājumu ārvalstniekiem. Nodarbinātības politika – maksimāli veicināt darba vietu attīstību, krīzes apstākļos - pagaidu darba vietu izveidi, lai samazinātu sociālās palīdzības nepieciešamību. Maksimāli jāvienkāršo birokrātiskās procedūras un jāsamazina nodokļu slogs uzņēmumiem un individuāliem komersantiem, kuru ienākumi nepārsniedz noteiktu līmeni, lai tādejādi veicinātu mazo uzņēmumu attīstību. Tiklīdz valsts ieņēmumi pieaugs, beidzoties krīzei, jāveido īpaša tautiešu programma, lai nodrošinātu, pēc iespējas vairāk svešumā aizbraukušo latviešu atgriešanos.
9) Vides politika – gan tīra vide, gan uzņēmējdarbības attīstība. Valstij orientējoties uz energoefektīvu un inovatīvu ražošanu, vidē nenonāk būtisks piesārņojuma apjoms. Aizsargājamo dabas teritoriju tīkls jāattīsta cik iespējams veicinot ekotūrisma un cita veida rekreācijas pasākumu attīstību. Ar ekonomiskiem mehānismiem (piemēram, depozīta maksām) jāsamazina vidē izmesto atkritumu daudzums. Jāapzina un jāsāk īstenot piemērošanās pasākumi gaidāmajām klimata pārmaiņām (īpaši pretplūdu pasākumus).
Einārs Cilinskis
"Visu Latvijai!" valdes loceklis