Otrs iemesls ir tas, ka, lai gan domes sēdes ir atklātas, iedzīvotāji tomēr tās neapmeklē. Tāpēc piedāvāju savu redzējumu, sākot ar jaunā sasaukuma pirmo sēdi.
1.sēde Stopiņos tāpat kā visā valstī notika 1. jūlijā.
Notika priekšsēdētāja vēlēšanas, kā to paredz likums, aizklāti balsojot. Deputāte I. Vīksna (no apvienotā saraksta LPP/LC, Rīgas apriņķa novadu apvienība) izvirzīja sava partijas biedra J. Pumpura kandidatūru. Deputāts G. Bokša (no Saskaņas centra) atbalstīja šo kandidatūru, kā iemeslu minot abu partiju sadarbību Rīgas domē, kurā LPP/LC ir pie varas kopā ar SC. Pārsteigums bija TB/LNNK deputāta Ronalda Vītola izteiktais atbalsts J. Pumpura kandidatūrai, jo priekšvēlēšanu kampaņas laikā tēvzemieši aktīvi kritizēja iepriekšējās domes sastāva darbu, kuru vadīja J. Pumpurs (jāpiemin, ka Vītola argumentācija nav minēta domes sēdes protokolā).
Sekoja aizklātā balsošana, kā to paredz likums. Tika izdalīti vēlēšanu biļeteni ar viena kandidāta J. Pumpura vārdu. To varēja vai nu ievietot aploksnē, vai neievietot, vai izsvītrot kandidāta vārdu. Deputātiem netika izskaidrots, ko katrs no izvēlētajiem variantiem nozīmē.
Šeit vēlos paskaidrot, ka „Visu Latvijai!„ piedalījās pašvaldību vēlēšanās ar mērķi kardināli mainīt darba stilu Stopiņu novadā, uzskatīju, ka ir jābalso “pret” J. Pumpura kandidatūru, lai arī bija 12 kandidātu izteikts atbalsts.
Aizklātā balsošana notika, deputātiem sēžot pie viena galda, un tādā veidā ļoti labi varēja redzēt katra deputāt izvēli, kā katrs ar savu biļetenu rīkojas, kas parāda tikai formālu pieeju likuma izpildei. Neievietoju biļetenu aploksnē, balsojot “pret”, taču izrādījās, ka tas tika uzskatīts par atturēšanos.
Ar 14 balsīm “par”, “pret” – nav, “atturas” -1, J. Pumpurs tika ievēlēts par Stopiņu novada domes priekšsēdētāju. Lai gan J. Pumpurs vairākkārt ir uzsvēris, ka balsojumos par sevi personīgi nebūtu ētiski piedalīties, tomēr šoreiz ir skaidrs, ka arī pats viņš ir balsojis par sevi.
Uzskatu, J. Pumpurs ir zinošs, pieredzējis vadītājs, arī pārējie deputāti (to esmu konstatējis darba gaitā) ir apzinīgi, godprātīgi un profesionāli pilda savus pienākumus,iespēju robežās pārstāvot pagasta iedzīvotāju intereses, tomēr ir sāpīgi jautājumi, kurus ir grūti pieņemt, piemēram, tie, kas nosaka atalgojumu. Grūti ir pašam pieņemt nepopulāru lēmumu sev.
Pirmajā sēdē tika lemts arī par atalgojumu priekšsēdētājam. Sociāldemokrātu, tēvzemiešu un Saskaņas centra deputāti rosināja algu priekšsēdētājam atstāt iepriekšējā līmenī, kā argumentu minot to, ka tāpat atalgojums būs jāsamazina, kad valdība piespiedīs.
Es ierosināju jautājumu atlikt uz nākamo sēdi, lai varētu sagatavot izsvērtus priekšlikumus mainīt atalgojumu sistēmu kopumā, jo visu domes darbinieku un deputātu algas ir piesaistītas priekšsēdētaja algai. Pēc esošās kārtības deputāti ir ieinteresēti balsot par lielāku priekšsēdētāja algu, jo darbinieki procentuāli piesaistīti priekšsēdētāja algai-deputātiem aprēķina stundas likmi no priekšsēdētāja algas.
Balsojot 12 - “par”, Grunde - “pret”, atturas - “nav”, J.Pumpurs un V.Paulāne – balsojumā nepiedalās, nobalsots par to, ka priekšsēdētāja alga būs 2448,- lati mēnesī (pirms nodokļu nomaksas). Esošā situācija valstī, un jau izskanējušie skandāli par nesamērīgi lielajiem atalgojumiem pašvaldību vadītājiem (uzreiz jāsaka, ka pie “lielā zvana tika kārti” vadītāji ar zemākiem atalgojumiem, piemēram, Dobeles novada vadītāju publiski nosodīja pat viņa partijas frakcijas vadītājs A.Brigmanis par 1900,- latu algu), tas viss mudināja uz steidzamu rīcību mūsu novada vadītāju J. Pumpuru. Jau nākošajā finanšu komitejas sēdē viņš nāca ar priekšlikumu samazināt savu atalgojumu par 20%. Ja lēmums par 2448,- latu atalgojumu nāktu gaismā, tas būtu skandāls visas valsts mērogā, jo tikai Rīgas mēram N. Ušakovam ir noteikts tikpat liels atalgojums (tas precīzi lats latā - 2448 Ls - sakrīt ar sēdes laikā nolemto algu Stopiņu novada domes priekšsēdētājam). Un jau N.Ušakovam tika pārmests, ka viņa alga ir lielāka nekā valsts prezidentam un valdības vadītājam.
Vēl pirms domes deputāti bija apstiprinājuši J. Pumpura piedāvāto 20% algas samazinājumu, masu medijos jau parādījās informācija, ka priekšsēdētāja alga ir 1958,- Ls.
Par J. Pumpura piedāvāto 20% algas samazinājumu sēdē raisījās diskusijas. Es balsoju “pret”, bet tāpēc, ka uzskatīju, ka atalgojumam ir jābūt vēl mazākam. Kā salīdzinošus piemērus varu minēt dažus Rīgas rajona pašvaldību vadītāju atalgojumus: Ikšķilē - 950,- Ls, Ogrē - 1500,- Ls, Ādažos - 1428,- Ls, Carnikavā - 1460,- Ls.
Mana priekšlikuma būtība ir tāda, ka priekšsēdētāja algu vairs nepiesaistīt domes darbinieku un deputātu algām, jo, ja tikai tiktu samazināta priekšsēdētāja alga, tas automātiski nozīmētu arī visu darbinieku algu samazinājumu, tāpēc nākamajā domes sēdē (29. jūlijā) ierosināju mainīt apmaksas sistēmu kopumā. Priekšsēdētāja algu ierosināju piesaistīt valsts sektorā strādājošo vidējai algai, reizinot to ar koeficientu 3 (aprēķins - 512x3=1536,-Ls). Tam pamatā ir Saeimā iesniegtais likumprojekts, kurā paredzēts pašvaldību vadītāju algu pielīdzināt valsts sektorā strādājošo algai, piemērojot koeficientu no 2 - 4.Algai vajadzētu būt samērojamai ar kopējo situāciju valstī. Stopiņos pašvaldības vadības algu aprēķinamnav nekāda pamatojuma. Tie ir izdomāti cipari, kuriem nav seguma. Pēc mana priekšlikuma domes priekšsēdētāja alga būtu samazināta par vairāk nekā 35%, taču tas attiektos tikai uz priekšsēdētāju, vietnieku (šobrīd 1762,2 Ls), un izpildirektoru (šobrīd - 1664,- Ls).
Ja priekšsēdētāja algu atstāj piesaistītu domes darbinieku un deputātu atalgojumam, tas nozīmētu, ka arī visi darbinieki saņemtu par 35 % mazāku algu, tomēr es uzskatu, ka attiecībā uz darbiniekiem priekšsēdētājam būtu jāizvērtē individuāli. Darba līgumi būtu jamaina atkarībā no atalgojumu situācijas darba tirgū.
Administratīvās izmaksas Stopiņu novada domē joprojām ir lielas, salīdzinot ar vispārējo situāciju darba tirgū, un domes priekšsēdētājam būtu detalizēti jāseko, kā tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda. Uzskatu, ka dažās pozīcijās būtu nepieciešams samazinājums.
Lai arī Stopiņu iedzīvotāji paši varētu iepazīties ar darbinieku atalgojumu, pievienoju tabulu (skat. attēlu), kuru domes deputātiem izdalīja priekšsēdētājs.
Savukārt deputātiem pēc mana priekšlikuma stundas likme būtu 12,8 Ls, kas arī būtu piesaistīta pie vidējās algas valsts struktūrā strādājošiem (512/40 maksimāli pieļaujamā stundu apmaksa = 12,80 Ls). Tas nozīmētu, ka vidēji, ja deputāts ir 2 komisijās un apmeklē visas domes sēdes, viņš saņemtu 200-250,- Ls mēnesī (pēc pašreizējās kārtības deputātam stundas likme ir 11,68 Ls).
Par savu priekšlikumu ierosināju aizklāti balsot, lai par šo „jūtīgo” jautājumu būtu pēc iespējas objektīvāks balsojums. Deputāti nobalsoja “pret”, un, manuprāt, tas ir absurdi, jo pēc mana ierosinājuma deputātam kaut nedaudz, bet tomēr būtu lielāks atalgojums, bet šoreiz iznāk tā, ka deputātiem nav svarīgi, cik viņi saņem, galvenais, lai priekšsēdētājam paliek tā pati alga (jāpiebilst, ka es līdz 2010. gada jūnijam esmu atteicies no deputāta atalgojuma, jo esmu bērna kopšanas atvaļinājumā un saņemu t.s. vecāku algu).
Uzskatu, ka arī deputāta atalgojumam būtu jābūt samērojamam ar kopējo situāciju valstī. Jāņem vērā,
ka deputāts strādā savā pamatdarbā, viņam ir arī ģimene, varbūt saimniecība, bet, lai kvalitatīvi sagatavotos sēdēm, deputātam brīvajā laikā ir jāiepazīstas ar likumprojektiem un citiem dokumentiem. Sēdes reizēm beidzas vēlu vakarā, tā ka, lai vispār profesionāli cilvēki vēlētos darīt
šo darbu, būtu jābūt skaidriem un zināmiem atalgojuma nosacījumiem, lai cilvēki varētu izvērtēt, vai viņi vēlas kandidēt, un šo darbu arī profesionāli veikt. Šobrīd, kad deputāta atalgojums ir atkarīgs no priekšsēdētāja algas, teorētiski to ir iespējams mainīt kaut vai katrā sēdē.
Jo pieredzējušāki un zinošāki cilvēki pagastā kļūtu par deputātiem, jo kvalitatīvāki būtu ierosinājumi pagasta iedzīvotāju un vēlētāju labā.
Aicinu cilvēkus rakstīt uz domi, izsakot priekšlikumus, kā uzlabot dzīvi novadā. Jo šobrīd lielākais vairums ierosinājumu ir saistīti ar personīgajām interesēm, proti, piešķirt mazdārziņu vai sociālo palīdzību, pagarināt līgumu vai tamlīdzīgi. Maz ir tādu priekšlikumu, kuri attiektos uz kopēju labumu. Aicinu rakstīt komisijām, jo nav tā, ka priekšlikumi netiek izvērtēti. Tas ir svarīgi, lai nebūtu tā, ka katrs interesējas tikai par savu sētu, bet lai būtu kopēja interese un kopējs labums.
Turpmāk arī par citām aktuālām tēmām un novadam būtiskiem jautājumiem.
Jūsu padevīgais kalps,
Aldis Grunde
Visu Latvijai! Stopiņu novada avīze (2009. gada septembris)