Zelta griezumu meklējot

Kāpēc no Rozentāla darbiem kanonizēts tikai tālaika krievu reālisma prasībām visnotaļ atbilstošais Pēterburgas akadēmijai gleznotais diplomdarbs, kas ne tuvu neparāda Rozentāla glezniecības spožumu?

Kas attiecas uz Beļcovu, vispār jau darbnīcas Baltars porcelāns - tā arī ir Beļcova un Suta. ;) Pēdējo piecu "kanonisko vērtību" izvēle ir ļoooooti diskutabla (varbūt izņemot Bērziņu). Un vispār, ko šai sarakstā dara E.Dārziņa mātes fotogrāfija? Vai tad tiešām tas būtu visizcilākais fotomākslas paraugs Latvijā? Kā arī, atklāts paliek jautājums, ar kādu mērķi un jēgu šāds kanons tiek veidots?

kāpēc tikai džeki? Kur ir sieviete smākslinieces? Kāpēc tik maz tēlnieku, grafiķu? Riktīga balto vīriešu-gleznotāju izlase Klementa Grinberga un Klaiva Bela stilā. Prieks, ka tāds Zeltiņš ir ticis iekšā... It kā no vienas puses labi, ka tikai mirušie, vismaz ir kaut kads nogrieznis, kas tiek kanonizēts, pēc pārdesmit gadiem varēs taisit nākamo kanonu ar viesiem mūsu robežpārkāpējiem u.tml. No otras puses - neforši ka tas skaits tik mazs, nav skaidri patikts, vai kanonā jābūt māksliniekam (un par kādiem nopelniem, ordeņiem vai publiskās dzives) vai mākslas darbiem vai kaut kādiem procesuāliem fenomeniem. Varbut varēja ļaut taistīt to kanonu tik lielu, cik speciālistu grupa ieskata - visus tāpat neieliksti, taču, kad pasaka - izvēlies 3, tad gan šķiet, ka pēkšni visi ir tā vērti kļuvuši. Un pēc garā saraksta vnk taisīt šortlistu. manuprāt izvēle vērttē pēc nozimības, kas atstāta kultūrā, ir ļoti labi, jo mirušajiem to vieglāk var noteikt, jau laiciņš vēl piedevām pagājis un var adekvāti novērtēt aŗi tos, kas dzīves laikā nav izpelnījušies atzinību. Jā bet beigu beigās žēl par to, ka nav sieviešu, tas gan tā riktīgi lame...

Tas kanons - viss: tukša māžošanās.

Ingrīdai Burānei, manuprāt, pilnīga taisnība. Šādam 'kanonam' maz sakara ar kultūrpolitiku un realitāti.

Tikai vīriešu darināta māksla... Kāpēc Vasiļevskis, bet ne L.Endzelīna, vai L. Davidova- Medene? Es protams saprotu, ka vairums 20.g.s. 2. puses mākslinieču vēl ir dzīvas, tomēr...

Visu cieņu Kļaviņam, bet mani samulsināja šis izteikums: "Katrā sabiedrībā, nācijā ir izkristalizējušās noteiktas kanoniskas vērtības. Kanons jau nav tikai subjektīvs mākslas kritiķa izgudrojums, bet kas sabiedrības apziņā atlasīts." Ja tā ir, tad šādu eksepertu sanāksmēm pa lielam nav jēgas. Pietiktu tikai nopublicēt kaut kādus mākslas darbus un pēc tam 'nācija' varētu, piem., internetā nobalsot par sev tīkamākajiem. Nevajadzētu tērēt ne ekspertu laiku, nedz arī atlase būtu atkarīga no atsevišķu indivīdu gaumes izjūtas.

.....un kur ir Cirulis , Madernieks ??? Padegam ari ir labaki darbi. Kapec Strautmanis, Kalmites rijas ir savdabigs kulturfenomens.

Ak, Dievs! Atkal tā sērdienīšu, bārenīšu, balto bērzu un pelēko urdziņu kanonizēšana. Nekā no Pauļuka gaismas un saules, kas žilbina un iedvesmo. Nekā no Baušķenieka ironijas, kas liek domāt. Nekā no Beļcovas krāšņā apliecinājuma dzīvei.

Iezīmējas labi zināmā aina, neviens no šiem un arī citiem mākslas zinātniekiem nespēj spriest par dzīvu mākslu. Miris mākslinieks - labs mākslinieks!!!

kam tad īsti ir domāts šis kanons? kas rosināja tā izveidošanu un ar kādu mērķi? no šīs publikācijas tas absolūti nav saprotams,