Ziemāju sēja

Viņi arī spiedīs laukā mūsu dzīvību vēl veselu gadu līdz vēlēšanām. Žēlastību vai vismaz izpratni no tiem nav ko gaidīt. Tie ar svinīgiem ģīmjiem un sarauktām pierēm spēlē valstsvīrus un sievas. Tādi viņi nav, runa ir tikai par attiecīgo partiju varu un mūsu naudu. Ja TV sāk demonstrēt viņu politiskās spēles bērnudārza kašķu līmenī, es steidzīgi izslēdzu ekrānu. Jo vienojošu ideju nav, ir tikai plika varaskāre, ko cenšas piesegt ar sīku muldēšanu par „valsts (lasi – partijas) interesēm”. Šai muldēšanai nav kopskata, nav pamatojuma kādā aptverošā redzējumā. Pazīstam teicienu: „Muļķība (t.i. nezināšana, nekompetence) nav kauns, tā ir nelaime”. Varinieku muļķība apvienojumā ar varaskāri ir diemžēl ne tikai viņu pašu, bet arī visas mūsu tautas nelaime. Bet pārdzīvojuši esam daudz skarbākas nelaimes - Šermetjeva ordas zviedru gadsimta noslēgumā, melno sotņu, krievu ģenerāļu nāvējošo nemākulību, iznīcinot latviešu strēlniekus Tīreļpurvā un citur, čekistu ārdīšanos Latvijā, Sibīrijas un Rietumu trimdas izmisumu. Pārcietām šīs nelaimes, izdzīvojām! Izdzīvosim arī šoreiz. Jo latviešu zemniekam bija ne tikai nožēlojamā tieksme kļūt par vagaru, izkalpoties. Bija arī viltība, māka apšmaukt velnu un kungu, bija asa un tomēr labestīga humora izjūta, bija gluži vai pārdabisks sīkstums. To visu esam pārmantojuši mēs, tas sāk izpausties. Mani sajūsmināja, piemēram, jaukais humors parakstā zem prātuļojošā Repšes bildes Sestdienā: „Muļķīgi būtu uzlikt nodokli jahtām un helikopteriem”. Apsveicu paraksta autoru! Viņam izdevies ar apskaužamu vieglumu, vienā teikumā noraksturot Repšes finanšu ministra amata nesavietojamību ar kunga playboy tieksmēm, parādu nastu un biznesa neveiksmēm. Bet parakstā nepaužas ļaunums. Un tas ir pats galvenais. Vai arī jau skarbākais, TV izskanējušais ieteikums, adresēts totalitāri aplamajai un tādēļ bīstamajai Mūrniecei: ieviest un tad par naudu izrādīt roku nociršanu zagļiem, bet šādu sankciju neattiecināt uz Saeimu... Jauka hiperbola! Nē, nē, to neviens mums nevar atņemt, šo tautas gara asumu, kas īpaši mostas ārkārtas brīžos. Bet viszaļākie asni ir viscaur redzamā vēlme vienoties, lai pārvarētu valdību nekompetences sekas. Vienoties visdažādākajos līmeņos. Skolās, bērnudārzos, dzīves vietās. Šī vienošanās kopēju problēmu risināšanā rada kopības sajūtu. Un no tās var izaugt izpratne par kopību valsts problēmu risināšanā (šādas izpratnes acīmredzami nav tagadējās koalīcijas partijniekiem). Grūtā ziema radīs vēl nopietnākas apvienošanās vajadzības, droši vien kopīgi būs jāgādā par līdzcilvēku izdzīvošanu. Ceru un ticu, ka no šīm kopdarbības saknēm izaugs īstas demokrātijas asni, kas ir Latvijas nākotnes cerība, nomainot pašreizējo trulo bezizejas partokrātiju. Patlaban apstākļi uz to spiež un ir labvēlīgi. Arī interneta plaši sazarotā tīmekļa dēļ. Iespējama ātra, tūlītēja viedokļu apmaiņa, uzskatu dažādības paušana, un skaidri redzama nepieciešamība šo dažādību apvienot kopīgā virzībā. Tā ir nenovērtējama iespēja (interneta milzīgo nozīmi labi izpratuši tie, kuri nu jau pilnīgi acīmredzami algo komentāru autorus - profesionālos ķengātājus, cerot šādā veidā no tīmekļa „atsist” inteliģentākos lasītājus, kam riebj brūnās substances bagātīgie pielietojumi algotņu komentāros). Latvijā sēj ziemājus. Ne tikai uz lauka. Lai iztur ziemu! Lai laba raža!