Vakara pirmajā daļā ne vien Ventspils, bet arī pārējās Latvijas publikai gaidāma tikšanās ar pianistu un komponistu Jūpu Bēvingu. Plašākai publikai ar debijas albumu Bēvings sevi pieteica vien 2015. gadā. Proti, viņa klausītāju un sekotāju pulks īsā laikā izaudzis līdz Nila Frāma (Nils Frahm) un Maksa Rihtera (Max Richter) apmēriem. Paša spēkiem, vienatnē radītais, ierakstītais un klajā laistais debijas albums Solipsism tiešsaistē klausīts vairāk nekā 140 miljonus reižu, mūziķim šobrīd esot starp klausītākajiem klaviermūzikas skaņražiem.
Pirms diviem gadiem izdevniecība Deutsche Grammophon izdeva viņa otro solo albumu Prehension. Turpinājums – solo triloģiju noslēdzošā daļa Henosis – gaidāms jau drīz, 5. aprīlī.
Nīderlandes austrumos augušais Jūps jau bērnībā labprāt savu ikdienu pavadīja spēlēdams klavieres. Pieaugušo dzīve un sabiedrības vadības studijas viņa radošajai takai uz laiku lika mest līkumu. Pat tiktāl, ka vairākus gadus J. Bēvings pavadīja Amsterdamā, strādājot reklāmas industrijā.
Ne mazāk īpašs būs jubilejas turpinājums, kad koncerta otrajā daļā uz skatuves kāps pazīstamais skotu čellists un komponists Pīters Gregsons kopā ar īpaši šim vakaram sapulcinātu Latvijas čellu all-star kvintetu jeb mūziķiem no dažādiem Latvijas simfoniskās un kamermūzikas izpildītājkolektīviem – ar Ēriku Kiršfeldu (Liepājas Simfoniskais orķestris), Ievu Upatnieci un Jāni Rinkuli (Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris), Pēteri Ozoliņu (Ventspils Kamerorķestris) un Ernestu Cīruli, gados jaunāko mūziķi šajā kompānijā, kurš, būdams Ventspils Mūzikas vidusskolas audzēknis, ir arī pilnvērtīgs Ventspils Kamerorķestra dalībnieks. P. Gregsons kopā ar latviešu mūziķiem šajā vakarā izpildīs Johana Sebastiana Baha Svītas čellam.
Joprojām grūti nosakāmā laikā (runā, ka starp 1717. un 1723. gadu), vietā un secībā J. S. Baha komponētās sešas svītas čellam ir, iespējams, atpazīstamākie un spēlētākie skaņdarbi, kas līdz šim radīti instrumentam. Tiesa, tie savulaik komponēti vienam instrumentam un domas joprojām dalās, vai tas sākotnēji bijis čells, kādu to pazīstam… Trīssimt gadus vēlāk jaunais, bet jau godalgotais un viens no savas paaudzes ievērojamākajiem britu mūziķiem Pīters Gregsons šo mūzikas vēstures kanonu ir pārrakstījis. Burtiski. Reinterpretējis izpilījumam sešu čellu ansamblī, piešķirot mūzikai arī elektronisko palīgierīču radītas nokrāsas.
“Šīs svītas ir čella repertuāra pamatu pamats. Es izaugu tās klausoties un spēlējot pats. Melotu, ja teiktu, ka neesmu pavadījis daudzas stundas nomodā, lauzot galvu – ko Bahs pats par šo teiktu?” par savu ambiciozo ieceri savulaik izteicies Gregsons.
Arī Pīters Gregsons pārstāv izdevniecību Deutsche Grammophon, kura ierakstu Recomposed by Peter Gregson: Bach – The Cello Suites klajā laida pagājušā gada oktobrī.
“Tā vietā, lai par Baha mūziku domātu kā par divdimensiju gleznu, es svītas uztvēru kā skulptūru. Lai arī mākslas objekts ir viens un tas pats, to pagriežot un raugoties uz to no dažādiem leņķiem, izgaismojot to dažādos veidos, atklājas dažādas tekstūras, krīt dažādas ēnas,” darbu pie svītām čellam raksturo Pīters Gregsons. Par to, veroties no cita, otrreiz neatkārtojama skatu punkta varēs pārliecināties arī klausītāji 15. maija vakarā Ventspilī.