gadā notiek reizi trijos gados, viņš uzaicināts piedalīties pēc vairāk nekā simt pretendentu ierakstu atlases. Uz sacensību, kas Londonā noritēja no 18. līdz 28.aprīlim tika izvirzīti tik 24 pianisti, bet ceturtajā — fināla kārtā ļauts sacensties jau bijis tikai trim pianistiem, kurus starptautiskā žūrija atzinusi par vislabākajiem. «Fināls notika Karaliskajā Festivāla zālē (Royal Festival hall), muzicējot kopā ar Londonas Filharmonisko orķestri. “Tajā atskaņoju F.Lista Pirmo klavierkoncertu. Liels bija mans prieks, kad pamanīju, ka šajā finālā — koncertā orķestrī muzicēja Kristīne Blaumane, kura ir šī lieliskā orķestra čellu koncertmeistare» — savā priekā un iespaidos īsā telefonsarunā no Londonas dalījās Andrejs Osokins. "Pianistiem šogad ir veiksmes līnija," viņš priecājās, atgādinot par kolēģa Vestarda Šimkus šāpavasara spožo uzvaru prestižajā Marijas Kanalsas starptautiskajā konkursā Barselonā.
Balvā par 3.vietu A.Osokins saņem 7000 angļu mārciņu un koncertu piedāvājumus dažādās valstīs. Konkursu vērojuši un piedāvājuši sadarbību uzrunājuši dažādu koncertaģentūru pārstāvji, tagad atliekot gaidīt konkrētos piedāvājumus.
Jāz.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un Londonas Karaliskās Mūzikas akadēmijas maģistrants Andrejs Osokins par saviem interpretācijas mākslinieka sasniegumiem šogad saņēmis gan Latvijas Lielo Mūzikas balvu (nominācijā “Gada debija”), gan Jāz.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un “Swedbankas” gada balvu. Šosezon viņš bija arī pusfinālists vienā no lielākajiem pasaules klavieru konkursiem Monreālā. Viņš arī izcīnīja pirmo vietu, žūrijas speciālbalvu par labāko Jāzepa Vītola skaņdarbu interpretāciju un skatītāju simpātiju balvu 5.starptautiskajā Jāzepa Vītola pianistu konkursā Rīgā pagājušā gada oktobrī. Piedevām jau pēc mēneša sekoja uzvara Bēthovena konkursā Londonā.
Andrejs Osokins ir pianists otrajā paaudzē, turklāt viņš joprojām skolojas pie sava tēva, Jāz.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asociētā profesora Sergeja Osokina. «Mācīties pie tēva ir diezgan neparasti, es esmu viņa skolnieks jau kopš Dārziņskolas pirmās klases, tagad pie viņa mācās arī mans 13 gadu vecais brālis Georgijs. Tēvs uzreiz prata norobežot ģimenes un darba attiecības. Viņš nekad nestrādāja ar mani mājās — padomus varu saņemt tikai klasē. Tēvs nekad nespieda mani vingrināties un neuzspiež savu viedokli, tāpēc neizprovocēja protestu.» Dienai stāstīja A.Osokins. Tēva parauga iedvesmots, viņš savulaik izdarījis pareizo izvēli starp šahu un mūziku (A.Osokins bija viens no spožākajiem Rīgas šaha skolas talantiem un plūca laurus Latvijas junioru šaha čempionātos.)