Savas sarežģītības dēļ Semiramīda tiek iestudēta diezgan reti. XIX gadsimtā tā tika uzskatīta par šedevru, taču XX gadsimtā gandrīz pilnībā izzuda no operteātru repertuāra. Semiramīdas pirmizrāde notika 1823. gadā Venēcijas teātrī La Fenice, šis bija Rosīni pēdējais darbs Itālijā pirms viņa pārcelšanās uz Parīzi. Semiramīda ir netipisks un unikāls bel canto opuss, libreta pamatā ir Voltēra traģēdija.
Leģendā par Babilonijas valdnieci Semiramīdu var sadzirdēt atsauces uz mītiem par Orestu un Oidipu, kā arī lugām Hamlets un Makbets. Stāstu caurstrāvo asiņainas intrigas un nežēlīga cīņa par varu. Operas darbība risinās VIII gadsimtā pirms mūsu ēras. Klausītājiem ir jāzina trillera priekšvēsture: pirms vairākiem gadiem Semiramīda kopā ar bijušo mīļāko princi Asūru ir nogalinājusi savu vīru Babilonijas karali Nino, lai ieņemtu viņa troni.
Operas sākumā mēs iepazīstam Semiramīdu, kuru piecpadsmit gadu pēc nozieguma moka sirdsapziņas pārmetumi un vajā noslepkavotā karaļa Nino rēgs. Valdniece cenšas noturēt varu, taču jūt, ka pasaule ap viņu sabrūk. No vientulības un ciešanām nogurusī Semiramīda vēlas apprecēt jauno kareivi Arzači (mecosoprāna loma), nenojaušot, ka tas ir viņas sen pazudušais dēls, kura misija ir atriebt tēva nāvi.
Semiramīda ir atgriezusies Metropolitēna operas repertuārā pēc 25 gadu prombūtnes, titullomu atveido amerikāņu soprāns Andžela Mīda. Arzači tēlo amerikāņu mecosoprāns Elizabete Dešona. Princi Asūru dzied krievu bass Ildars Abdrazakovs. Indijas prinča Idreno lomā – izcilais bel canto speciālists meksikāņu tenors Havjers Kamarena. Pie diriģenta pults – itāļu maestro Mauricio Benīni.
Ņujorkas iestudējums, kas tapis 1990. gadā, ir grezns un tradicionāls, tā autors ir 84 gadus vecais britu režisors Džons Koplijs. Aktuāla, laika garam atbilstoša piebilde: Džons Koplijs šā gada sākumā ieradās Ņujorkā, lai vadītu izrādes mēģinājumus, un drīz ar skandālu tika atlaists no darba, jo esot aizvainojis kādu Metropolitēna operas kora mākslinieku ar "seksuāla rakstura komentāru" (režisors esot teicis: "Es iedomājos tevi savā gultā bez drēbēm"). Kas ir opermāksla bez drāmas un erotiskām zemstrāvām uz skatuves un ārpus tās?!