Bez starptautiska spožuma

"Ja kanons domāts lietošanai ārpus Latvijas, tieši interpreti (Jansons, Garanča, Krēmers, Nelsons un daudzi citi) ir tie, caur kuriem mēs savu mūzikas mākslu šobrīd varētu reprezentēt daudz efektīvāk. Tagad kanons vairāk atgādina obligātās literatūras sarakstu. Nav jau slikti, jo es pati ar interesi izlasīju pārējo nozaru sarakstus," saka Gunda Vaivode. Viņai piekrīt arī Rolands Kronlaks, uzsverot, ka ietvertās vērtības sarakstā iekļuvušas ne tikai to profesionālo kvalitāšu dēļ, bet arī pateicoties "mūsu tautas mentalitātei un specifiskajai gaumei. Šis nav saraksts, ar kuru dosimies iekarot ārzemju mūzikas tirgus". Latvijas Kultūras kanonu mūzikas nozarē veidoja Latvijas radio 3 direktore Gunda Vaivode, muzikologs Mikus Čeže, komponisti Juris Karlsons un Rolands Kronlaks un žurnāla Mūzikas Saule galvenais redaktors Orests Silabriedis. "Galvenais jautājums, par kuru vajadzēja izšķirties, — vai veidosim kanonu ar komponistiem un viņu darbiem vai iesaistīsim tajā arī izpildītājmāksliniekus? Izšķīrāmies par pirmo variantu. Šķita, ka, apvienojot komponistus un izpildītājus, nevarēsim atrast vienotus kritērijus, lai salīdzinātu komponistu un izpildītāju nozīmi, devumu. Zinot, ka beigās paliks tikai 12 mūzikas vērtības, diez vai būtu iespējams kompromiss," kritērijus komentē R.Kronlaks. Otra principiālā izšķiršanās bijusi izvēle starp komponista daiļradi vai konkrētu skaņdarbu. "Ja vien tas bija iespējams, devām priekšroku konkrētam skaņdarbam, jo parādības nosaukšana kopumā padarītu kanonu pārāk vispārinātu. Taču pilnībā no tā izvairīties nespējām. Nu kurš pateiks, kura ir labākā, nozīmīgākā Emīla Dārziņa kora dziesma?" viņš turpina. "Man šķiet svarīgi, ka tiek piedāvāts apspriešanai trīsdesmit mūzikas vērtību saraksts, jo tas dod plašāku pārskatu un iespēju atgādināt par nozīmīgām figūrām latviešu mūzikā. Dažas no tām ir piemirstas vai nav līdz galam novērtētas," uzsver R.Kronlaks. "Savukārt divpadsmit vērtību saraksts — tās ir latviešu mūzikas slavenākās zīmes, bez kurām nav iedomājama mūsu mūzika un kultūra." ***Mūzikas kanonam izvirzītās vērtības Pēteris Barisons. Dziesmai šodien liela diena. Dziesma jauktajam korim, 1947 Mārtiņš Brauns. Saule, Pērkons, Daugava. Dziesma jauktajam korim, 1988 Pauls Dambis. Jūras dziesmas. Cikls jauktajam korim, 1971 Emīls Dārziņš. Melanholiskais valsis simfoniskajam orķestrim, 1904 Emīls Dārziņš. Kora dziesmas. 1892—1910 Lūcija Garūta. Dievs, Tava zeme deg! Kantāte tenoram, baritonam, korim un ērģelēm, 1943 Romualds Grīnblats. Balets Rigonda. 1959 Jānis Ivanovs. Simfonijas, 1933—1983 Jurjānu Andrejs. Tēvijai. Kantāte soprānam, jauktajam korim un orķestrim, 1886 Jurjānu Andrejs. Pūt, vējiņi. Dziesma jauktajam korim, 1884 Alfrēds Kalniņš. Opera Baņuta. 1920 Alfrēds Kalniņš. Solo dziesmas. 1900—1949 Imants Kalniņš. Ceturtā simfonija. 1973 Romualds Kalsons. Kāzu dziesmas. Svīta simfoniskajam orķestrim, 1979 Tālivaldis Ķeniņš. Sarunas ar dzimteni. Refleksijas par Imanta Zemzara tēmu čellam un klavierēm, 1989 Zigmars Liepiņš. Rokopera Lāčplēsis. 1988 Arturs Maskats. Tango simfoniskajam orķestrim, 2002 Jānis Mediņš. Opera Uguns un nakts. 1913—1919 Jānis Mediņš. Ārija no 1.orķestra svītas. 1922 Emilis Melngailis. Jāņu vakars. Dziesma jauktajam korim, 1926 Johans Gotfrīds Mītelis Raimonds Pauls. Dziesmas Gundaris Pone. Avanti! simfoniskajam orķestrim, 1975 Pēteris Plakidis. Mūzika klavierēm, stīgām un timpāniem.1969 Ādolfs Skulte. Balets Brīvības sakta. 1950 Pēteris Vasks. Musica dolorosa stīgu orķestrim, 1983 Jāzeps Vītols. Gaismas pils. Balāde jauktajam korim, 1899 Marģeris Zariņš. Partita baroka stilā mecosoprānam un instrumentālajam ansamblim, 1963 Jānis Zālītis. Kora dziesmas. 1912—1942 Arvīds Žilinskis. Opera Zelta zirgs. 1959 Rīgas Doma ērģeles Latvijas Nacionālā opera *** Kā izvēlējās Gunda Vaivode, muzikoloģe: Mēs vadījāmies lielākoties pēc profesionālitātes kritērija (nozīme un īpašā vieta mūzikas kultūrā), neapejot arī popularitātes fenomenu. Un, šķiet, abi aspekti nav nodarījuši viens otram pāri. Viedokļi daudzviet sakrita, bet diskutablos jautājumus atrisinājām balsojot. Apzināti atturējāmies vērtēt salīdzinoši jaunu mūziku. Taču vairākkārt uzpeldēja jautājums par interpretu, kas ir mūzikas mākslas neatņemama sastāvdaļa. Šobrīd tas palicis aizkadrā.Juris Karlsons, komponists: Mani kritēriji — skaņdarbi, kas ir mākslinieciski augstvērtīgi, spilgti vai arī iezīmē laikmetu (piemēram, Ā.Skultes balets Brīvības sakta, R.Grīnblata Rigonda, J.Ivanova 4.simfonija). Šāda saraksta veidošana ir liela atbildība. Notika patīkami rosinošas profesionālas diskusijas. Domāju, ka esam atraduši konsensu. Taču pēc laika būtu jāatgriežas pie kanona ar citas paaudzes redzējumu. Mākslā jau nav objektīvas patiesības, tad tā vairs nav māksla.Orests Silabriedis, muzikologs: Neatrisināms ir jautājums par viena standarta ievērošanu gan dažādu jomu sarakstu starpā, gan vienas jomas elementu uzskaitījumā. Pieņemami, ka vienā sarakstā ir gan, piemēram, komponists, gan kāda cita komponista īpaši izcelts darbs. Dažs lēmums tika pieņemts balsojot. Tas nozīmē, ka ne visam piekrītu kā Silabriedis, taču pieņemu sarakstu kā apspriežamu grupas darbu. Muļķību tur nav. Kanonu vajadzētu uztvert kā speciālistu izveidotu to vērtību sarakstu, ar kurām būtu vērts iepazīties. Pieklājīgs iztikas minimums. Pret šo piedāvājumu jāizturas ar interesi, taču bez pārliecīga svinīguma.