Reinis Zariņš ir viens no Latvijas izcilākajiem pianistiem, vairākkārtējs Lielās mūzikas balvas laureāts. Jau kopš studiju gadiem viņš ar ģimeni dzīvo Londonā. Viņa koncertdarbībai ir starptautisks vēriens, taču dzimteni pianists neaizmirst. Vēl gada nogalē viņš uzstājās Liepājā, savukārt sestdien, 19. janvārī, plkst. 18 Latgales vēstniecības Gors Mazajā zālē Rēzeknē cels priekšā jaunu koncertprogrammu Nakts dziesmas. Viņš pats to raksturo kā "muzikālas vīzijas par cilvēku naktī un nakti cilvēkā".
Reiņa Zariņa interpretācijas ir sajūsminājušas klausītājus gan Ņujorkas Kārnegi un Steinveja zālēs, gan Amsterdamas Concertgebouw un Vigmora zālē Londonā. Protams, arī dzimtenē, kur pērn viņš daudzviet muzicējis gan soloprogrammās, gan Cēsu koncertzālē rezidējošā Trio Palladio sastāvā un piedevām bija Latvijas Radio rezidences mākslinieks. (Par izcilu sniegumu gada garumā Trio Palladio nominēts Lielajai mūzikas balvai 2018.)
Koncertā 19. janvārī Rēzeknes Gorā skanēs Šopēna, Bartoka, Debisī, Mesiāna, Mežaraupa un citu komponistu skaņdarbi, kurus pianists izvēlējies un salicis vienotā programmā, iedvesmojoties no nakts dažādās būtības un tajā piedzīvotā. Nakts ir tumsas laiks, kad viss pazīstamais pārvēršas un iegūst citu dabu, laiks, kurā apbrīnot zvaigznēm piebārstīto debesjumu, piedzīvot simbolisko griestu atvēršanos un mudinājumu sniegties pēc neaizsniedzamā. Tāpat arī nakts ir cilvēka sirdsprāta tumsa. Meklējot skaņdarbus, izrādījies – nakts ir tuva daudziem komponistiem. "Sākotnēji iedomājos, ka derētu spēlēt virkni skaisto Šopēna noktirņu, starp kurām varētu likt neparastus XX gadsimta darbus. Tomēr tāds modelis, manuprāt, atstāj neizbēgamu sajūtu, ka Šopēns ir foršs un XX gs. nav foršs. Vai otrādi. Bet mani fascinē tie skaniskie atradumi, kas nāk tieši no pēdējiem simt gadiem, un tos esmu savirknējis tā, ka pieskarsimies gan cilvēkam naktī, gan naktij cilvēkā."
Pirmo reizi pianists izmēģinās formātu, kādu līdz šim koncertos nav izmantojis, – līdzās viņa muzikālajam priekšnesumam publiku uzrunās arī videofilma un tās skaņu celiņš. Uz to Reini Zariņu iedvesmojis nīderlandiešu komponista Mihela van der Ā opuss. Koncertā skanēs arī divu sinestētu – Aleksandra Skrjabina un Olivjē Mesiāna – darbi. Sinestēzija ir krāsu dzirde, spēja redzēt skaņu un dzirdēt krāsu. Abi šie komponisti mūziku redzēja krāsās, abu rakstība ir ļoti spilgti krāsaina, sirreāla. "Pēc manas izjūtas šo mūziku nepiestāv spēlēt un dzirdēt dienasgaismā – tā gluži dabiski man asociējas ar sapņu pasauli. Šoreiz izmēģināšu viņus abus likt līdzās," pianists atklāj.