Un interesentu bija daudz. Ja vēl pirms koncerta nācās pārdomāt, vai gan Latvijas publika spēs novērtēt iespēju redzēt meistaru Kavaleru tik tuvu (atceroties citu grandu - "Monster Magnet" koncertu tai pašā fabrikā, kas tomēr savāca vien pustukšu zāli), tad, jau tuvojoties vienam no pēdējiem mūzikas dzīves bastioniem, kļuva skaidrs- klubā brīvu vietu daudz nebūs.
Un Makss & Co nepievīla. Gandrīz divu stundu ilgais muzikālais sniegums bija tieši tik enerģijas pilns, dinamisks un spēcīgs, kā varētu gaidīt no deviņdesmito gadu smagās mūzikas līdera. Jau pirms "Soulfly" (gandrīz vai "uzrakstījās" - "Sepultura") parādīšanās uz skatuves gaiss bija gluži vai elektrizēts, un spriedzi klātesošie centās kliedēt, skaļi aicinot grupu uz skatuves. Viņi nekavēja ne minūti - kā paredzēts, tieši deviņos vakarā ritmiski sāka skanēt bungas, un vakara varoņi pārādījās uz skatuves, piesakot sevi ar enerģisku kompozīciju no "Soulfly" daiļrades. Taču šīs grupas kompozīcijas tikai iezīmēja koncerta monolīto un pārliecinošo struktūru, kuras spēcīgākie stūrakmeņi tomēr bija dziesmas vēl no "Sepulturas" laikiem. Jau kā trešā skanēja "War For Territory", liekot pūlim no sajūsmas rēkt (ja šī būtu meiteņu auditorijā iemīļota puišu grupa, droši vien varētu minēt spiegšanu). Un "Sepulturas" hītu netrūka - domājams, arī pats Kavalera labi apzinās, ka iepriekšējais projekts izraisa krietni lielāku interesi (lai par šo apgalvojumu man piedod "Soulfly" fani, jo, jāatzīst, arī pati devos uz koncertu tieši atmiņu par "Sepultura" dēļ). Skanēja gan "Chaos A.D.", gan, protams, vakara kulminācijā - "Roots Bloody Roots". Izcila bija mūziķu saspēle - ja sākotnēji bija bažas, ka intensīvās turnejas dēļ ("Soulfly" turnejā jau ir trīs mēnešus, Rīgas koncerts bija pēdējās nedēļas ievadā, turklāt neviena diena, spriežot pēc turnejas grafika, nav tikusi veltīta atpūtai) varētu sagaidīt tikai "atspēlēšanu", tas par laimi nenotika - improvizācija skanējumu padarīja pietiekami interesantu, brīžiem pat par joku - ieskanējās pat futbola himnas taktis, kā arī nepārprotamas atsauces uz "Slayer" un "Metallica".
Atsevišķus vārdus gribas veltīt visnotaļ atsaucīgajai un aktīvajai publikai. Skaidrs, ka arī līdz Latvijai beidzot ir atnācis tā dēvētā "mošpita" vilnis, ko vēl pirms pāris nedēļām varēja vērot arī "Kreator" koncertā iesildītāju "Caliban" uzstāšanās laikā, taču šajā reizē tas pieņēma īpaši agresīvas iezīmes - gan pēc "mošpita", gan "wall of death" izpildīšanas publikā varēja redzēt arī krietni apskādētas sejas. Protams, ja tas kādam palīdz nolaist tvaiku krīzes apstākļos, uz priekšu, bet tomēr vajadzētu padomāt par to, ka apkārt ir arī cilvēki, kuri, diemžēl, ir radīti pietiekami viegli ievainojami.
Lai nu kā, prieks, ka bažas par mūzikas dzīves iespējamo aprimšanu pēc pagājušā gada svētkiem tomēr nav piepildījušās, un cilvēki uz koncertiem nāk. Kas nozīmē, ka pie šādas intereses varam sagaidīt arī citus kvalitatīvus un pārsteidzošus muzikālus priekšnesumus.