"Franz Ferdinand" joprojām ietur savdabīgo stilu, veidojot
mūziku pēc labākajām poproka un pankroka tradīcijām, tajā pašā
laikā notušējot pārlieku skarbumu, vien it kā pieskaroties stīgām
un bungām. Taču tajā pašā laikā tapis kas īsti nedefinējams -
gandrīz vai rokmūzikas stilā ieturēta deju mūzika, kur, galveno
toni uzdod elektroniskie ritmi. Albums ir tapis ar smalku ironiju,
it kā netīšām apspēlējot dažādos periodos aktuālu skaņu, taču to
tieši tik daudz atjaucot ar mūsdienīgiem akcentiem, lai nerastos
"deja vu" sajūta. Reizēm gan spēles ar skaņas efektiem ir tieši tik
nomācošas, lai nesaprastu - skan tā pati dziesma, kas pirms pāris
minūtēm, vai jau cita. Pēdējā melodija - tieši tāda, kādas parasti
skan, austot palsai rīta gaismai, un tieši tā paliek atmiņā
visilgāk.
***
Dejām rīta pusē