Bristolē augušajam britu mūziķim Finam Grīnolam bērnībā esot paticis skatīties franču filmas, jo to beigās vienmēr parādījies viņa vārds: "Fin" franču valodā nozīmē "beigas". "Beigas taču nav saistītas tikai ar kaut kā izbeigšanos. Pārspīlētā optimisma apsēsto cilvēku pagalam nodrāztā frāze, ka jebkuras beigas ir kaut kā jauna sākums, patiesībā nemelo: cilvēkam, kuram beidzas, piemēram, kādas sāpes, sākas jauns un gaišs dzīves posms, kuru viņš var izmantot un novērtēt daudz labāk, ja pirms tam ir bijis tas varbūt ne tik patīkamais un tumšais periods, par kura beigām viņš visu laiku ir sapņojis," sarunā ar KDi saka Fins Grīnols pirms sava pirmā koncerta Rīgā, kas notiks klubā Palladium piektdien, 29. septembrī. Viņš uzstāsies ar savu grupu Fink, kas ir trio – bez paša līdera ģitārista un dziedātāja tajā spēlē arī basists Gajs Viteikers un bundzinieks Tims Torntons.
Pirmo un vienīgo reizi
Kad pasaku, ka latviešiem savulaik bija gaišreģis vārdā Finks (Eižens Finks, 1885– 1958), kuram veltīta rokopera Sfinksa, mākslinieks ir patīkami pārsteigts: "Mēs uz šo lietu varam paskatīties filosofiski. Varbūt kādam, kurš atnāk uz koncertu un klausās manas dziesmas, uzradīsies nākotnes vīzija pašam par savu dzīvi? Piemēram, kāda ideja, ko darīt turpmāk, visu līdz šim notikušo kardināli mainot. Dzīvā muzicēšana sākotnēji nav bijusi paredzēta tam, lai noklausītos sev jau zināmas dziesmas, jo sen, sen atpakaļ, kad ierakstu vēl nebija, klausītājs konkrēto mūziku dzirdēja pirmo un varbūt vienīgo reizi, un nesa sevī tālāk to, ko mūzika bija izraisījusi vai iekustinājusi viņā pašā, nevis dažas atmiņā palikušas melodijas."
Fins Grīnols, pats pēc Līdsas Universitātē iegūtās izglītības būdams vēsturnieks un angļu filologs, uzskata, ka cilvēka dzīve tiek neatgriezeniski ietekmēta jau bērnībā – viņa mājās mūzika bija tik svēta, ka vienīgais priekšmets, ko mazajam Finam nebija atļauts aiztikt, bija tēva ģitāra. Tīņa gados viņš klausījās The Smiths, The Cure, The Orb un afrikāņu mūziku, tā veidojās viņa gaume. Studenta gados Fins Grīnols izveidoja deju mūzikas grupu EVA, kurai nebija ilgs mūžs, un viņš kļuva par visās pasaules malās praktizējušu dīdžeju, citu mūziķu skaņdarbu remiksētāju un producentu, tas likumsakarīgi noveda līdz savu elektronisko skaņdarbu radīšanai – pirmais albums Fresh Produce iznāca 2000. gadā.
Eksperimenti ar Eimiju
Līdz nākamajam albumam pagāja seši gadi, un tas bija akustiskā trio Fink debijas albums. Jautāts par to, vai šāda pārorientēšanās no elektroniskās mūzikas uz kaut ko miera, gandrīz sastinguma stāvoklī baudāmu ir bijusi saistīta ar nogurumu no ballītēm, Fins piekrīt un atzīst, ka lielu ietekmi uz viņa turpmāko darbību ir atstājusi sadarbība ar Eimiju Vainhausu. Kopā studijā esot sastrādājuši gana daudz, un tas noticis vēl pirms dziedātājas pirmā albuma Frank iznākšanas. Fins stāsta, ka tie bijuši neskaitāmi eksperimenti, un viņš ik reizi izjuta milzīgu baudu, dzirdot, kā Eimijas Vainhausas balss pielāgojas viņa izveidotajam muzikālajam materiālam. Fins domā: ja būtu tolaik tik daudz iespēju ierakstīto uzreiz ielikt internetā, tas droši vien būtu noticis. Pagaidām tikai abu kopā sarakstītā dziesma Half Time tikusi publicēta, un tā pati jau pēc Eimijas Vainhausas nāves iznākušajā albumā Lioness: Hidden Treasures.
"Eimija bija brīnišķīga – kā no piecdesmitajiem vai sešdesmitajiem gadiem pārdzimusi mūsdienās, meitene ar izcilu balsi, kas neatbilda priekšstatiem par to, kā jāizskatās popzvaigznei, un viņa mainīja manu izpratni par mūziku. Tāpēc es devos atpakaļ mūzikas vēsturē un radīju pats savas dziesmas, kas nepakļaujas kaut kāda laika tendencēm, jo kalendārs ir tikai papīrs un cilvēki lielos vilcienos nemainās jau gadu simtiem. Mainās un attīstās tikai lietas, bez kurām mūsu priekšteči ir izdzīvojuši, tātad tās nemaz nav tik būtiskas," uzsver Fins, kurš ar savu trio izdevis jau astoņus albumus, no kuriem pēdējais – Resurgam – iznācis šomēnes. Tā producents ir Flood, kura smadzeņu filtram savas dziesmas uzticējuši Niks Keivs, Nine Inch Nails, Depeche Mode, Polija Džīna Hārvija, U2 un vēl virkne slavenību. Dīdžejošana tagad esot pagātne. Kad pastāstu viņam, ka viens otrs britu mūziķis pēc saviem koncertiem Rīgā ir arī uzspēlējis kā dīdžejs, Fins neatbild ar simtprocentīgu "nē", ka atteiktos no uzaicinājuma šādi pavadīt atlikušo vakaru. Kas zina, varbūt piektdienas vakarā pēc koncerta jāstāv pie Palladium dienesta ieejas un jāmēģina izsekot, kurp viņš dosies?
Fink
Klubā Palladium Rīga 29.IX plkst. 19.30
Biļetes Biļešu servisa tīklā EUR 24–29