Grūti pamosties pasaulē, kurā vairs nav Žerāra Mortjē, – 9. marta rītā, kad kļuva zināms par Eiropas operas mākslas reformatora nāvi, tviterī rakstīja mūzikas apskatnieks un publicists Normens Lebrehts. Pasaules kultūra ir zaudējusi ietekmīgāko un drosmīgāko impresāriju, intendantu un ideologu, kurš vadījis Briseles operu La Monnaie, Zalcburgas festivālu, Parīzes operu un Madrides operu Teatro Real. Viņa darbība raisījusi sajūsmu un pretestību: operas vēsturē flāms Žerārs Mortjē (25.11.1943.–08.03.2014.) paliks kā ģeniāls provokators, vizionārs un romantiķis.
Klausītāji vairs neguļ
Viņš uzskatīja operu par laikmetīgā teātra veidu, politisku un intelektuālu mākslu, kurai jābūt pieejamai visplašākajai auditorijai. Viena no Žerāra Mortjē prioritātēm bija jauno skatītāju piesaistīšana, un viņš kā neviens cits prata uzrunāt jauniešus. Operteātru pienākums ir runāt par mūsdienu sabiedrības problēmām, tādējādi atgriežoties pie sengrieķu teātra vērtībām. Opera ir vēstījums par sabiedrību, vēsturi, demokrātiju, attiecībām ar mūžību, arī par to, kas ir nāve, mīlestība, reliģija. Žerārs Mortjē bija pārliecināts, ka radikālas, dramaturģiski pamatotas, mūsdienu realitātē balstītas interpretācijas var palīdzēt no jauna atklāt un sadzirdēt klasisko materiālu. Operas muzikālā kvalitāte viņam bija pirmajā vietā – tas ir pats par sevi saprotams. Taču teātris nav tikai mūzika, teātrī tikpat svarīgi ir sociālie, politiskie, konceptuālie slāņi, dažādu mākslas veidu – literatūras, glezniecības, tēlniecības, instalācijas, video u. c. – mijiedarbība. Mortjē rakstīja grāmatas par teātri, kā arī lasīja lekcijas par teātra mākslas politisko un sociālo vēsturi.
Jegora Jerohomoviča rakstu par Žerāru Mortjē lasi 20.marta KDi!