Kristīne Opolais Londonas Karaliskajā operā atveido titullomu Madama Butterfly

Ir tādi, kam nosliece uz visu pretīgo...

Kurā vietā Tev Wella kaut ko tādu rakstīja? Un tad kāpēc Tu, lai pamatotu to, ko saklausi, piesauc angļu recenzijas? Varbūt gribi teikt, ka Tu esi šīs recenzijas autors? Vai arī ir kāds cits iemesls tam, ka Tu, lai uzmāktu citiem savu viedokli, citē recenzijas angļu valodā? p.s. Ja Tu saprastu vācu valodu, Tu aiz šausmām diez vai gribētu piesaukt kādas vācu recenzijas par šo "samtaino" balsi.

"The Barber" is back, with a new Rosina: Elina Garanca, the young Latvian mezzo who is a very big deal in Europe. She will now be a big deal here. Ms. Garanca has all the goods: musicality, technique, voice, confidence, smarts, dramatic range — and movie-star looks. She practically defines "can't miss." And in her Met debut on Saturday night, she did not miss. She made a slightly dusky and Slavic Rosina, and why not? She was also a more imperious Rosina than a coquettish one. Again, why not? She was absolutely boffo, and the Met audience was right to cheer and cheer. Her voice can really move, as Rossini's music demands. http://www.nysun.com/arts/boffo-performances-in-barber/69441/ ""Bārddzinis" ir atgriezies ar jaunu Rozīnu - jaunais latviešu mecosoprāns Elīna Garanča ir ļoti populāra Eiropā. Tagad viņa būs populāra arī šeit. Viņai ir viss nepieciešamais: muzikalitāte, tehnika, balss, pārliecība, apķērība, dramatiskais diapazons - un kinozvaigznes izskats. Viņas Rozīna bija melnīgsnējāka un slāviskāka - un kāpēc gan ne? Viņas Rozīna bija arī vairāk valdonīga nekā koķeta. Un atkal jājautā: kāpēc ne? Viņas balss spēj patiesi aizkustināt, kā to prasa Rosīni mūzika." . Lūk, ko vērtas recenzijas. Neiedomājams provinciālisms, uzskatīt, ka tajās raksta svētu patiesību. Un izmantot vēl tās kā pamatojumu, runājot par skaņām, ko katrs ar savām ausīm var sadzirdēt.

Dīvaini gan, ka Jums vajadzīgs lasīt angļu val. sarakstītas "recenzijas", nevis ar savu ausi klausīties. Atceros, ka par Elīnas Garančas debiju Ņujorkas Metropolitēnā Rosīni "Seviļas bārddzinī" kāds, varbūt pat šis pats, kurš kaut kāda samtainumu Opolais balsī apraksta, bija pamanījis, ka var jau būt Elīnas Garančas seja esot melnīgsnējāka un vaibsti slāviskāki, nekā pirms tam Džoisai Didonato, bet vai tad tāpēc tā nav Rozīna. Skaidrā angliešu valodā šitādu buļšitu raksta. Tāpēc paļaujos uz savām ausīm (vai acīm, jo, ja jau Garanča Ņujorkas kritiķim likās melnīgsnēja, tad atvainojiet, lielākā daļa dziedātāju vispār ir vismelnākās rases pārstāves), nevis t.s. "recenzijām". Es Opolais balsī saklausu asus, griezīgus toņus. Bez krāsām ar ļoti zāģējošām augšām un neskanīgām apakšām. Piano ir tik "caurspīdīgi", ka to eksistencei var tikai ticēt. Utt. Bet karjeras jau taisa dažādi. Un, ņemot vērā, ka ir skatītāji, kas neklausās, bet tikai lasa angliešu recenzijas, vienmēr atradīsies arī lētticīgie.

Well, beauty's on eye (or ear) of beholder, kā saka (skaistums ir uztvērēja acī vai ausī), tāpēc Jums ir taisnība attiecībā uz to, ko Jūs izjūtat vai atrodat K. Opolais. Tomēr tīri objektīvi viņas balsī nav nekā samtaina. Viņai ir auksts, metālisks spinto, par ko, starp citu, liecina arī viņas repertuārs - Madama Butterfly, Manona Lesko, Toska ir tipiska spinto soprānu lomas. Un spinto nemēdz būt samtaini.

:)))))))))))))

Atvainojos par brutāli skarbo komentāru, bet nu tāda ir operas specifika, kas acij to var padarīt visai nebaudāmu... Tāpēc vien mūsu smukās, tievās meitenes iet uz izķeršanu ārzemju operās. Nu, varbūt izņemot Ingu Kalnu.

Nē , no ПравиTeльCTо (Valdi Teļi Simts)

ko nozīmē vārds pravietis???

Nevajag skaust - par dziedāšanu ir tā, ka operā ar balsi vien nepietiek, vajadzīgs aktiera talants, te tas ir.. to jāatzīst, bet cilvēciski var nosodīt par dažādām neapdomībām un kļūdām - augtsprātību utml

mākslineice viņa ir laba, varbūt nedzied pilnībā vēl perfekti, bet kļūda bija atbalstīt slimo zilžagaru