Latviešu duets. Vīnē

"Gribam sevi parādīt gan kā solistus, gan ansamblī. Tāpēc vispirms spēlēsim katrs atsevišķi," stāsta Baiba, kura solo atskaņos sava īpaši iemīļotā komponista S.Rahmaņinova prelūdijas. Kristaps izvēlējies sarežģīto B.Britena Pirmo svītu, kas Latvijā neskan bieži un kurai komponists iedvesmojies, dzirdot, kā M.Rostropovičs atskaņo J.S.Baha sešas svītas un pats stāsta par tām. "Kopspēlei izvēlējāmies Bēthovena un Brāmsa sonātes: esam izauguši krievu muzicēšanas skolas ietekmē, bet mēģināsim tās izlasīt "vāciski"," turpina Baiba, kura, starp citu, ir šā gada Vīnes Bēthovena biedrības stipendiāte. Savukārt Brāmsa sonāte programmā ir kā atbalss Kristapa nesen izcīnītajai uzvarai Brāmsa konkursā Austrijā. "Baiba jau studēja, kad ierados Vīnē. Mūsu kopspēle sākās ar to, ka Vīnē pieteicāmies uzstāties Jehudi Menuhina fonda rīkotajos koncertos Vīnē," paskaidro Kristaps Bergs. Dažreiz viņi spēlē arī trio kopā ar vijolnieci no Taivānas.Helikopters par čellu Gan Baiba, gan Kristaps ir mūziķu atvases. Baiba atminas, ka mājās vienmēr skanējušas klavieres un viņa bieži gājusi līdzi mammai pianistei Ilzei Ošiņai uz darbu Dārziņskolā, kur jau četru gadu vecumā uzņemta sagatavošanas klasē. Tomēr mamma bieži jautājusi: vai tiešām tas ir tas, ko gribi darīt? "Mani tas ļoti saniknoja, jo uzskatīju: tā ir mana lieta. Kā vispār kaut ko tādu var jautāt?" Kopš uzvaras N.Rubinšteina pianistu konkursā Parīzē viņai tā vairs nejautā. Baibas svaigākais panākums ir decembrī trio sastāvā izcīnīta otrā vieta starptautiskajā kamermūzikas konkursā Salonikos Grieķijā. Netipiskā trio sastāvā, kopā ar studiju biedriem — klarnetistu no Maķedonijas un vijolnieci no Bulgārijas. "Kad biju mazs, domāju: mums ir mājas, dzīvoklis, bet kur dzīvo cilvēki, kurus redzu uz ielas? Man likās, ka mājas ir tikai mums. Mana mamma Lolita Lilje strādāja orķestrī. Bet kur tie, kuri nespēlē? Biju piedzimis mūzikas pasaulē un pat neapjēdzu, ka vispār var darīt kaut ko citu," stāsta Kristaps, čellists otrajā paaudzē. Viņa pirmās aktivitātes mūzikā ir teju vai Daniila Harmsa absurdo stāstiņu stilā: "Reiz man uzdāvināja rotaļu helikopteru. Es tam uzreiz nolauzu propelleru un tad satvēru helikopteru tā, ka tas izskatījās pēc čella. Tad sāku tēlot, ka spēlēju čellu, un teicu, ka esmu koncertmeistars, kurš var spēlēt, ko grib." Pēc kāda laika mājās uzradies maziņš čells, uz kura gan tikai pēc ilgāka izdevies "izzāģēt" Kur tu teci, gailīti manu melodiju. Kristapam ļoti patīkot uzstāties un ne tik ļoti — vingrināties, mūziķis atzīstas. Kāpēc viņiem patīk Vīnē? "Esmu ieguvis tik daudz zināšanu, citādu domāšanu un skatu uz mūziku. Pie katra profesora var iegūt kaut ko tik ļoti īpašu, ka dažreiz domāju: kā es bez šīm zināšanām vispār varēju spēlēt?" vērtē K.Bergs, kurš muzicē arī A.Veberna orķestrī. To nesen diriģējis Pjērs Bulēzs. "Latvijā iegūtā sagatavotība mums palīdz izturēt tempu, kas te ir ļoti intensīvs: ja reiz spēlē profesoram, tam jābūt jau koncertizpildījuma līmenī, un nākamreiz nāc jau ar citu skaņdarbu," stāsta Baiba.Vīnes temps Baiba un Kristaps sastapušies jau lidmašīnā, pirmoreiz mūžā dodoties uz Vīni. Toreiz vēl "tikai" uz meistarkursiem. "Lūk, vieta, kur es labprāt gribētu mācīties," Baiba toreiz nodomājusi. "Studijām ERASMUS apmaiņas programmā pieteicos pēdējā brīdī, un negaidot pienāca ziņa, ka esmu uzņemta — turklāt bez eksāmeniem," pianiste atceras. Profesors Štefans Arnolds jau pēc pirmās stundas jautājis, vai viņa nevēlas "stāties uz kārtīgām studijām"? Bija jāiztur liels konkursa eksāmens — bija vairāk nekā 100 pretendentu uz 15 vietām. Studējot Vīnē, Baiba paspējusi absolvēt arī Latvijas Mūzikas akadēmiju.